Labdien!
Restorānam vai viesu mājai ir problemātiski iegādāties no medību kolektīviem sīkos medījamos dzīvniekus nelielos apjomos. Piemēram, lai iegādātos vienu bebru, nepieciešamas obligātas trihinellas analīzes un īpaša vetārsta apskate, kas izmaksā uz 60eiro par reizi uz ceļa izmaksu rēķina, kaut gan:
1) bebram trihinellas ir ārkārtigi reti;
2) paškontrolē ēdinātājs var aprakstīt tehnoloģiskajā kartē konkrētā ēdiena pagatavošanas procesu – norādot pamatīgu termisku apstrādi.
Kāpēc jāpārmaksā, pētot trihinellu klātbūtni bebros?
Pie tam, ja mednieki paši ir izgājuši speciālos kursus par “pēcnāves apskati”, kāpēc vajadzīgs īpašs vetārsts?
Iespējams, ka jau ir kādas izmaiņas likumdošanā saistībā ar šo jautājumu, bet vēl pagājušā gada rudenī šī bija reāla problēma. 60eiro uz alni ir sīkums, bet uz bebru (vai irbi) tas jau ir nopietns cipars, kuru klienti nevēlas, kā arī nevar apmaksāt.
Mūsu priekšlikums ir bebram atcelt trihinellas analīzi, ja iepērkamā gaļa tiek pagatavota, ievērojot pareizu termisko apstrādi, pirms pasniegšanas viesu mājas viesiem. Kā arī aprobežoties ar speciāli apmācīto mednieku novērtējumu bebra medījumam, nevis īpaša vetārsta novērtējumu.
Ja šo jautājumu izdotos sakārtot, tad tas jau būtu liels solis uz priekšu vietējās produkcijas pieejamībai lauku viesu mājās.
Cieņā,
Solvita Muižniece
Bīriņu Pils direktore
Vai jāveic trihinellas analīzes bebru gaļai, piedāvājot medījuma gaļas ēdienus viesu nama klientiem?
Atbilde: Vai jāveic trihinellas analīzes bebru gaļai, piedāvājot medījuma gaļas ēdienus viesu nama klientiem?
Labdien!
Veikto izmeklējumu rezultāti rāda, ka trihinellas cirkulē savvaļas dzīvniekos, tai skaitā arī bebros. Gan Eiropas, gan Latvijas normatīvo aktu regulējums nosaka, ka meža dzīvniekiem, kas nomedīti, lai to gaļu tālāk lietotu uzturā, ir jāveic trihinellu klātbūtnes pārbaude. Latvijā regulāri konstatē pa kādam cilvēku saslimšanas gadījumam ar trihinelozi, un ik pa laikam mums ir arī masveida cilvēku saslimšanas ar trihinelozi.
Lai arī cik ilgi gaļa tiek cepta, vārīta, sautēta vai kā citādi termiski apstrādāta, nav simtprocentīgas garantijas, ka visi slimības ierosinātāji būs gājuši bojā. Parazītu kāpuri ir ieslēgti kalcija cistā, kur tie ir labi pasargāti kā no karstuma, tā aukstuma ietekmes. Arī ilgstoša sasaldēšana – pat pusgada vai gada garumā – nav drošs profilaktisks pasākums. Laboratoriskos pētījumos sasaldētajā gaļā pat pēc gada ir konstatēti dzīvotspējīgi Trichinella sp. kāpuri. Tādēļ gaļa, kas inficēta ar trihinellām, nav lietojama cilvēka uzturā. Viena parauga izmaksas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā ”BIOR” ir, sākot no 13.89 eiro.
Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 624 “Prasības medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei un piegādei nelielā apjomā galapatērētājam” ir noteiktas prasības, kas jāievēro un jānodrošina, lai medījamo dzīvnieku gaļu varētu piegādāt mazumtirdzniecības uzņēmumam. Tai skaitā jāveic dzīvnieka pēcnāves apskate. To medījuma apstrādes vietā veic apmācīta persona, kas papildus ir apguvusi ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņotas nomedītu dzīvnieku pēcnāves (post-mortem) apskates prasmes, vai dienesta pilnvarotais veterinārārsts. Noteikumi arī nosaka, ka novērojot jebkādas neatbilstības dzīvnieka uzvedībā pirms nomedīšanas vai veicot pēcnāves apskati, lēmuma pieņemšanai par gaļas tālāku izmantošanu, ir jāpieaicina Valsts pilnvarots veterinārārsts.
Cieņā,
Irita Lāce
Zemkopības ministrijas
Veterinārā un pārtikas departamenta
Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas
vecākā referente
e-pasts Irita.Lace@zm.gov.lv
Tālr: 67027200 fax: 67027205