Professional discussions

Vai PVN jāiemēro, pārdodot pakalpojumus pircējiem no citām ES valstīm?

Vai PVN jāiemēro, pārdodot pakalpojumus pircējiem no citām ES valstīm?

от Lauku Celotajs -
Количество ответов: 3

Labdien,
Esam mazliet apmulsuši par šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz PVN piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem, kurus pārdodam pircējam no citas ES valsts (arī nodokļu maksātājam). Vai šādā gadījumā rēķinā pakalpojuma cenai PVN pievienojam vai nē?
Zinām, ka pirms pāris gadiem tiešām PVN netika piemērots, taču, 2014. gadā tikām informēti, ka šis punkts ir atcelts un turpmāk PVN būs jāpiemēro arī tad, ja izmitināšanas pakalpojuma pircējs būs citas ES valsts uzņēmums - nodokļu maksātājs.
Bet šobrīd pāris potenciālie klienti prasa izrakstīt rēķinu bez PVN, to pamatojot ar viņu statusu "PVN maksātājs citā ES valstī".

Vai Jūs, lūdzu, varētu pateikt tieši kāds īsti regulējums ir spēkā dotajā brīdī?

В ответ на Lauku Celotajs

Atbilde: Vai PVN jāiemēro, pārdodot pakalpojumus pircējiem no citām ES valstīm?

от Signe Dišlere -

Mana grāmatvede atbildēja-

"Apspriedāmies birojā ar kolēģēm par PVN piemērošanu viesu izmitināšanai Eiropas Savienības klientiem.
Vēl pagaidām viss paliek pa vecam, ka piem. Lietuvas PVN maksātājam droši raksti rēķinu ar 0 %.

Pielikumā pievienoju rakstu, ka ar 01.01.2015. ir pieņemta regula, ka ar 01.01.2017. gan stāsies spēkā, ka saistībā ar nekustamo īpašumu par pakalpojuma sniegšanas vietu tiks noteikta tā vieta, kur atrodas nekustamais īpašums un kur tiek sniegts šis pakalpojums un tad gan būs jāliek klāt PVN 12 % arī Eiropas PVN maksātājiem.
Mēs tā saprotam, bet 2017.gads vēl tālu....

un pievinoja lejā esošo pavadrakstu.


PVN ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem

05. februāris, 2015 / Ina Spridzāne, SIA "Leinonen" nodokļu konsultante

0 komentāri /  

·          

·          

·          

Foto: Elīna Kursīte

01.01.2015. stājās spēkā Padomes Īstenošanas 07.10.2013. regula (ES) Nr.1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr.282/2011 par pakalpojumu sniegšanas vietu(Regula). Apskatīšu jaunās normas, kas skar nodokļapiemērošanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem un stāsies spēkā vēlāk - no 01.01.2017.

 

Regulas preambulā ir iezīmētas jomas, kuras nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām ir radījušas lielākās neskaidrības, proti, nekustamā īpašuma jēdziens, tas, cik ciešai jābūt sasaistei, lai atzītu saiknes pastāvēšanu ar nekustamo īpašumu, kā arī nepieciešamība izveidot indikatīvu sarakstu ar tādu darījumu piemēriem, ko uzskata par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.

 

Pakalpojumu sniegšanas vieta

 

Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 19.pantā ir minēti vispārīgie pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas principi, kuriem ir arī vairāki izņēmumi. Viens no gadījumiem, kurā PVN likums paredz citus pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas principus, attiecas uz pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu (sniegšanas vietu nosaka atbilstoši PVN likuma 25.pantam).

 

Tajā noteikts, ka ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tajā skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas, nekustamā īpašuma nomas, būvniecības, būvdarbu sagatavošanas (tajā skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma, sniegšanas vieta ir tā, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

 

Savukārt Padomes 28.11.2006. Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikts, ka pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp nekustamā īpašuma aģentu un ekspertu, kā arī būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas pakalpojumiem, piemēram, arhitektu un būvdarbu uzraudzības uzņēmumu pakalpojumiem, pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā, kur atrodas īpašums.

 

Tiesu prakse

 

Neskaidrības nodokļa piemērošanā parasti rada 2 aspekti: pirmkārt, kas ir uzskatāms par nekustamo īpašumu PVN likuma izpratnē, otrkārt, kāda veida darbības bez iepriekš minētajām varētu tikt uzskatītas par saistītām ar nekustamo īpašumu. Šīs neskaidrības rezultējušās arī vairākās Eiropas Savienības Tiesas (EST) lietās.

 

EST lietā C-166/05 (Heger) strīds bija par to, vai par atlīdzību nodotās zvejas atļaujas makšķerēt zivis noteiktā vietā (upē) ir uzskatāmas par pakalpojuma sniegšanu, kas ir saistīts ar nekustamo īpašumu. Saskaņā ar tiesas spriedumu šādu tiesību nodošana ir uzskatāma par pakalpojumu, kas ir saistīts ar nekustamo īpašumu, jo

·         upes daļa, uz kuru attiecās zvejas atļaujas, ir uzskatāma par nekustamo īpašumu;

·         zvejas tiesības ir realizējamas tikai norādītajās upes daļās, tātad saikne ar nekustamo īpašumu ir pietiekami tieša, t.i., upe ir galvenais pakalpojuma elements, kas nav nodalāms no pakalpojuma.

 

Savukārt lietā C-155/12 (RR Donnelley Global Turnkey Solutions Poland) puses strīdējās par to, vai kompleksu preču glabāšanas pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs reģistrētiem komersantiem - PVN maksātājiem savās valstīs - var uzskatīt par pakalpojumu, kas ir saistīts ar nekustamo īpašumu. Pakalpojums ietvēra preču pieņemšanu glabāšanā noliktavā Polijā, preču izvietošanu, izsniegšanu, iekraušanu un izkraušanu, kā arī atsevišķos gadījumos - preču iesaiņošanu.

 

EST prejudiciālajā nolēmumā teikts, ka komplekss preču glabāšanas pakalpojums, kas ietver preču pieņemšanu noliktavā, to glabāšanu, izsniegšanu, iekraušanu un izkraušanu, ir uzskatāms par pakalpojumu, kas saistīts ar šo nekustamo īpašumu tikai tad, ja glabāšana ir vienota darījuma galvenais pakalpojums un ja šī pakalpojuma saņēmējiem tiek piešķirtas tiesības izmantot visu tieši noteikto nekustamo īpašumu vai tā daļu.

 

Nekustamā īpašuma jēdziens

 

Saskaņā ar Regulu par nekustamo īpašumu PVN piemērošanas mērķiem uzskatīs

·         jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu;

·         jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot;

·         jebkuru elementu, kas ir uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kura ēka vai būve nav pilnīga, piemēram, durvis, logi, jumts, kāpnes un lifti;

·         jebkuru elementu, iekārtu vai mašīnu, kura ēkā vai būvē ierīkota ilgtermiņa lietošanai un kuru nav iespējams pārvietot, nenojaucot vai nepārveidojot ēku vai būvi.

 

Pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu

 

Regulā noteikts, ka par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, uzskata tikai tādus, kam ir pietiekami cieša saikne ar šo īpašumu. Pietiekami tieša saikne ar nekustamo īpašumu eksistē, ja

·         šo pakalpojumu iemesls ir nekustamais īpašums un attiecīgais īpašums ir pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa un sniegto pakalpojumu galvenais un būtiskais elements;

·         šie pakalpojumi tiek sniegti nekustamajam īpašumam vai ir tieši vērsti uz šo īpašumu un to mērķis ir šā īpašuma juridiskā statusa vai fiziskā stāvokļa izmaiņas.

 

Regulā sniegts arī indikatīvs šādu pakalpojumu uzskaitījums:

 

a) konkrētam zemesgabalam paredzētu ēku vai ēku daļu plānu izstrāde neatkarīgi no tā, vai šī ēka tiek uzcelta;

 

b) uzraudzības vai drošības pakalpojumi uz vietas;

 

c) ēkas būvniecība uz zemesgabala, kā arī ēkas vai ēkas daļu būvniecība un nojaukšana;

 

d) pastāvīgu konstrukciju būvniecība uz zemesgabala, kā arī ilgtermiņa lietošanai paredzētu pastāvīgu konstrukciju, piemēram, gāzes, ūdens, notekūdeņu cauruļvadu sistēmu, ierīkošana un nojaukšana;

 

e) zemes apstrāde, ieskaitot lauksaimniecības pakalpojumus, piemēram, aršana, sēšana, laistīšana un mēslošana;

 

f) nekustamā īpašuma apskate, riska un veseluma novērtēšana;

 

g) nekustamā īpašuma vērtēšana, tostarp gadījumos, kad šāds pakalpojums vajadzīgs, lai noteiktu īpašuma vērtību apdrošināšanas nolūkā, to ieķīlātu aizdevuma saņemšanai vai novērtētu riskus un zaudējumus strīdu gadījumos;

 

h) nekustamā īpašuma iznomāšana vai izīrēšana, ieskaitot preču glabāšanu, kurai paredzēta konkrēta īpašuma daļa, kas nodota pakalpojumu saņēmēja ekskluzīvai lietošanai;

 

i) izmitināšanas pakalpojumi viesnīcu nozarē vai nozarēs ar līdzīgām funkcijām, piemēram, brīvdienu nometnes vai kempingiem paredzētas vietas, tostarp tiesības apmesties konkrētā vietā, kas iegūtas, pārņemot daļlaika lietojuma vai līdzīgas tiesības;

 

j) tādu tiesību piešķiršana vai nodošana, uz kurām neattiecas iepriekšminētie h) un i) apakšpunkti, lai lietotu nekustamo īpašumu vai tā daļu, ieskaitot atļauju izmantot daļu no īpašuma, piemēram, zvejas un medību atļauju piešķiršana vai piekļuve atpūtas telpām lidostās, vai tādas infrastruktūras, piemēram, tiltu un tuneļu, izmantošana, par kuras lietošanu jāmaksā;

 

k) ēkas vai tās daļas uzturēšana, atjaunošana, remonts, tostarp tīrīšana, flīzēšana, tapešu līmēšana un parketa ieklāšana;

 

l) pastāvīgu konstrukciju, piemēram, gāzes, ūdens, notekūdeņu cauruļvadu sistēmu un līdzīgu konstrukciju, uzturēšana, atjaunošana un remonts;

 

m) tādu mašīnu vai iekārtu uzstādīšana vai montāža, kuras pēc uzstādīšanas vai montāžas ir uzskatāmas par nekustamo īpašumu;

 

n) mašīnu vai iekārtu uzturēšana, remonts, pārbaude un uzraudzība, ja šīs mašīnas vai iekārtas ir uzskatāmas par nekustamo īpašumu;

 

o) īpašumu pārvaldība, kas ir komerciāla, rūpnieciska rakstura ēku vai dzīvojamo ēku nekustamā īpašuma pārvaldība īpašnieka interesēs;

 

p) starpniecības pakalpojumi saistībā ar nekustamā īpašuma pārdošanu, izīrēšanu vai nodošanu lietošanā un konkrētu tiesību uz nekustamo īpašumu (neatkarīgi no tā, vai to uzskata par materiālu īpašumu vai ne) vai nekustamā īpašuma lietu tiesību nodibināšanu vai nodošanu, izņemot starpniecības pakalpojumus saistībā arizmitināšanu viesnīcās u.tml., ja starpnieks rīkojas citas personas vārdā un interesēs;

 

q) juridiskie pakalpojumi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma tiesību nodošanu, konkrētu ar nekustamo īpašumu saistītu interešu vai ar nekustamo īpašumu saistītu lietu tiesību (neatkarīgi no tā, vai to uzskata par materiālu īpašumu vai ne) nodibināšanu vai nodošanu, piemēram, notāra pakalpojumi vai nekustamā īpašuma pārdošanas vai pirkšanas līgumu sarakstīšana, pat ja līguma pamatā esošie darījumi, kas maina īpašuma juridisko statusu, netiek īstenoti.

 

 

Saskaņā ar Regulu, ja iekārta ir nodota pakalpojumu saņēmēja rīcībā, lai veiktu darbus nekustamajā īpašumā, šis darījums tikai tādā gadījumā ir pakalpojums, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, ja pakalpojumu sniedzējs uzņemas atbildību par darbu izpildi. Pakalpojumu sniedzējs, kas pakalpojumu saņēmējam darbu izpildei nodrošina iekārtu un to ekspluatācijai vajadzīgo personālu, uzņemas atbildību par darbu izpildi. Tomēr pakalpojumu sniedzējs ar būtiskiem apstākļiem vai tiesību aktiem ir tiesīgs atspēkot to, ka ir atbildīgs par darbu izpildi.

 

Pakalpojumi, kas nav saistīti ar nekustamo īpašumu

 

Tāpat Regulā ir sniegts indikatīvs saraksts ar pakalpojumiem, kas netiks uzskatīti par pakalpojumiem, kas ir saistīti ar nekustamo īpašumu:

 

a) tādu ēku vai ēku daļu plānu izstrāde, kas nav paredzētas konkrētam zemesgabalam, t.i., tipveida projektu izstrāde;

 

b) preču glabāšana nekustamajā īpašumā, ja konkrēta šā nekustamā īpašuma daļa nav nodota tikai pakalpojumu saņēmēja lietošanā;

 

c) reklāmas pakalpojumi, arī tādos gadījumos, kad tie ir saistīti ar nekustamā īpašuma izmantošanu;

 

d) starpniecības pakalpojumi saistībā ar izmitināšanu viesnīcās vai izmitināšanu citās nozarēs ar līdzīgām funkcijām, piemēram, brīvdienu nometnēs vai kempingiem paredzētās vietās, ja starpnieks rīkojas citas personas vārdā un interesēs;

 

e) stenda vietas nodrošināšana gadatirgus vai izstādes teritorijā kopā ar citiem saistītiem pakalpojumiem, kas izstādes dalībniekam ļauj izstādīt priekšmetus, piemēram, stenda dizainu, priekšmetu pārvešanu un glabāšanu, apgādi ar mašīnām, elektroinstalācijas ierīkošanu, apdrošināšanu un reklāmu;

 

f) mašīnu vai iekārtu uzstādīšana vai montāža, uzturēšana un remonts, pārbaude vai uzraudzība, ja šīs mašīnas vai iekārtas nav vai nekļūs par nekustamā īpašuma daļu;

 

g) nekustamo īpašumu ieguldījumu portfeļa pārvaldība;

 

h) juridiskie pakalpojumi, kas nav Regulas 31.a panta 2.daļas q) punktā minētie pakalpojumi un ir saistīti ar līgumiem, tostarp konsultācijas par līguma noteikumiem par nekustamā īpašuma nodošanu vai šāda līguma īstenošanu, vai šāda līguma esības pārbaudi, ja šādi pakalpojumi nav saistīti ar nekustamā īpašuma tiesību nodošanu.

 

 

Kā minēts iepriekš, Regulas normas par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, vēl nav spēkā. Pašreiz šaubu gadījumā nodokļu maksātājiem ir jāvadās no spēkā esošajām PVN likuma normām un esošās EST tiesu prakses vai arī jāgriežas nodokļu administrācijā pēc saistoša skaidrojuma.

 

В ответ на Lauku Celotajs

Atbilde: Vai PVN jāiemēro, pārdodot pakalpojumus pircējiem no citām ES valstīm?

от Lauku Celotajs -

Valsts ieņēmumu dienesta  Nodokļu pārvalde ir izskatījusi asociācijas „Lauku ceļotājs” e-pastā uzdoto  jautājumu un savas kompetences ietvaros sniedz sekojošu atbildi.

Pakalpojumu sniegšanas vieta ir viens no kritērijiem, kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas kārtību sniegtajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likuma) 25.pantam ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Minētā norma likumā ir transponēta no Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 47.pantu.

Tādējādi saskaņā ar likuma 25.pantu viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta, konkrētajā gadījumā tā ir Latvija. Līdz ar to šiem pakalpojumiem ir piemērojams Latvijas PVN un pakalpojumu saņēmējiem – citu dalībvalstu nodokļa maksātājiem – nav pamata lūgt sniegt šo pakalpojumu bez Latvijas PVN.

Likuma 41.panta pirmās daļas otrā punktā noteikts, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā (turpmāk — nodokļa samazinātā likme) saskaņā ar šā likuma 42.pantu.

Saskaņā ar likuma 42.panta desmito daļu nodokļa samazināto likmi piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.

Ņemot vērā minēto, sniegtajiem viesu izmitināšanas pakalpojumiem atbilstoši tūrismu regulējošajiem normatīvajiem aktiem lauku tūrisma mītnēs iekšzemē citas dalībvalsts reģistrētiem vai nereģistrētiem  nodokļu maksātājiem ir piemērojama PVN samazinātā likme 12 procenta apmērā.

          Papildus vēršam uzmanību, ka arī likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 4.1panta astotā daļa noteica analoģisku pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību viesu izmitināšanas pakalpojumiem.

          Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktam nodokļu maksātājiem ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.1daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai šā likuma 23.panta 5.2daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu.

          Tādējādi nepieciešamības gadījumā nodokļa maksātājam ir tiesības iesniegt PVN deklarāciju precizējumus triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja par attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).

 

VID NP direktora vietnieces A.Rudzītes uzdevumā

 Ar cieņu

Kristīne Valtere

VID NP Netiešo nodokļu

metodikas daļas Pirmās nodaļas

galvenā nodokļu inspektore

tālr.63484530