Kāpēc ieviestas izmaiņas dzeramā ūdens monitoringa analīzēm?

Atbilde: Kāpēc ieviestas izmaiņas dzeramā ūdens monitoringa analīzēm?

Nosūtīja Lauku Celotajs
Atbilžu skaits: 0

Labdien!

Ņemot vērā, ka ir saņemti jautājumi par viesu mājām nepieciešamo monitoringa veikšanu, tad Zemkopības ministrija ir sagatavojusi detalizētāku skaidrojumu:

Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības, kā arī monitoringa veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.671). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.671 monitoringa veids (kārtējais monitorings vai kārtējais un auditmonitorings) un tā veikšanas biežums ir atkarīgs no ūdens ieguves veida (tiek izmantots pa publiskajām ūdensapgādes sistēmām piegādātais dzeramais ūdens vai no savas ūdens ieguves, piemēram, dziļurbuma) un kādam mērķim tiek lietots dzeramais ūdens.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 671 23.3. apakšpunktu, ja dzeramais ūdens pārtikas uzņēmumam (viesu mājai) tiek piegādāts pa centralizētu ūdensapgādes sistēmu un tas tiek izmantots ēdienu gatavošanā vai dzeramais ūdens nonāk saskarē ar pārtiku, tad pārtikas uzņēmums (viesu māja) vismaz vienu reizi divos gados veic kārtējo monitoringu un neveic auditmonitoringu. Ja pārtikas uzņēmums (viesu māja) izmanto savu ūdens ieguves vietu, tad gan kārtējo monitoringu, gan auditmonitoringu veic uzņēmuma īpašnieks, saskaņā ar 2.pielikuma 3.tabulu (ūdens patēriņam līdz 100 m3/dnn kārtējais monitorings 1 reizi gadā, auditmonitorings ne retāk, kā 6 gados reizi).

Ar cieņu,
Edgars Riekstiņš
Zemkopības ministrijas
Veterinārā un pārtikas departamenta
Pārtikas nekaitīguma nodaļas
Vecākais referents
67027354