Kāpēc ieviestas izmaiņas dzeramā ūdens monitoringa analīzēm?

Kāpēc ieviestas izmaiņas dzeramā ūdens monitoringa analīzēm?

от Lauku Celotajs -
Количество ответов: 2

1. Dzeramajam ūdenim līdz šim bija jāveic divi izmeklējumi. Tagad obligāts arī trešais - 22 grādu temperatūrā. Kāpēc šādas izmaiņas? PVD inspektore to nevarēja paskaidrot.

2. Normatīvajos aktos norādīta absurda prasība, ka ūdens monitorings jāsaskaņo ar Veselības inspekciju. Tas ir absolūti formāls un nevienam nevajadzīgs pasākums, par ko pašā inspekcijā nav izpratnes. Agrāk braucu pie viņiem un lūdzu šo dokumentu saskaņot, tagad analīzes veicu tāpat. PVD un patreizējā inspektore neiebilst, vismaz pagaidām. Kas zina, kas būs, kad atnāks cita inspektore?

ar cieņu,
Māra Zemdega,
viesu nama "Mauriņi" saimniece

В ответ на Lauku Celotajs

Atbilde: Kāpēc ieviestas izmaiņas dzeramā ūdens monitoringa analīzēm?

от Lauku Celotajs -

Prasības dzeramā ūdens kvalitātei un nekaitīgumam nosaka 2017.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr.671).
Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā, tirdzniecībai, kā arī izmantošanai pārtikas ražošanā – apstrādē, pārstrādē, konservēšanā – neatkarīgi no piegādes veida – pa ūdensvadu, cisternās vai fasējumā.
Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens atbilstību nekaitīguma prasībām tiek veiktas mikrobioloģisko un ķīmisko parametru analīzes – kārtējais un audita monitorings. Analīžu biežums atkarīgs no patērētā ūdens apjoma.
Ja viesu māja izmanto centralizēto ūdensapgādi, tad analīzes veic ūdens piegādātājs.
Ja viesu māja izmanto savu ūdens avotu (aku, urbumu), tad analīzes veic īpašnieks. Analīžu veikšanas biežums un izmeklējamie rādītāji noteikti  noteikumu Nr.671   II. pielikuma 1.2.apakšpunktā, kā arī 2. un 3.punktā.
Ņemot vērā, ka mikrobioloģiskie rādītāji būtiski var ietekmēt  dzeramā ūdens patērētāju veselību, Eiropas Komisija iekļāva rādītāju – mikroorganismu koloniju skaits 22°C,  izmeklējamo rādītāju sarakstā. Minētā prasība noteikta Komisijas 2015.gada 6.oktobra Direktīvā (ES) 2015/1787, ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, kuras prasības Latvija ir pārņēmusi nacionālajā likumdošanā – MK noteikumos Nr.671.
 
Ar cieņu,
Zane Ružāne
Zemkopības ministrijas
Veterinārā un pārtikas departamenta
Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja
Mob.tālr.: 26562927
e-pasts: Zane.Ruzane@zm.gov.lv


В ответ на Lauku Celotajs

Atbilde: Kāpēc ieviestas izmaiņas dzeramā ūdens monitoringa analīzēm?

от Lauku Celotajs -

Labdien!

Ņemot vērā, ka ir saņemti jautājumi par viesu mājām nepieciešamo monitoringa veikšanu, tad Zemkopības ministrija ir sagatavojusi detalizētāku skaidrojumu:

Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības, kā arī monitoringa veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.671). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.671 monitoringa veids (kārtējais monitorings vai kārtējais un auditmonitorings) un tā veikšanas biežums ir atkarīgs no ūdens ieguves veida (tiek izmantots pa publiskajām ūdensapgādes sistēmām piegādātais dzeramais ūdens vai no savas ūdens ieguves, piemēram, dziļurbuma) un kādam mērķim tiek lietots dzeramais ūdens.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 671 23.3. apakšpunktu, ja dzeramais ūdens pārtikas uzņēmumam (viesu mājai) tiek piegādāts pa centralizētu ūdensapgādes sistēmu un tas tiek izmantots ēdienu gatavošanā vai dzeramais ūdens nonāk saskarē ar pārtiku, tad pārtikas uzņēmums (viesu māja) vismaz vienu reizi divos gados veic kārtējo monitoringu un neveic auditmonitoringu. Ja pārtikas uzņēmums (viesu māja) izmanto savu ūdens ieguves vietu, tad gan kārtējo monitoringu, gan auditmonitoringu veic uzņēmuma īpašnieks, saskaņā ar 2.pielikuma 3.tabulu (ūdens patēriņam līdz 100 m3/dnn kārtējais monitorings 1 reizi gadā, auditmonitorings ne retāk, kā 6 gados reizi).

Ar cieņu,
Edgars Riekstiņš
Zemkopības ministrijas
Veterinārā un pārtikas departamenta
Pārtikas nekaitīguma nodaļas
Vecākais referents
67027354