Kā aprēķināt un nomaksāt PVN gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi starptautiskos reklāmas, mārketinga un rezervēšanas portālos, saņemot rēķinu par sniegto pakalpojumu?

Kā aprēķināt un nomaksāt PVN gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi starptautiskos reklāmas, mārketinga un rezervēšanas portālos, saņemot rēķinu par sniegto pakalpojumu?

by Lauku Celotajs -
Number of replies: 3

2017. gada aprīļa sākumā asociācija „Lauku ceļotājs” uzdeva jautājumu valsts ieņēmumu dienestam par PVN aprēķināšanu un nomaksu gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi starptautiskos reklāmas, mārketinga un rezervēšanas portālos (piemēram, Booking.com) un portāls izrakstīta  rēķinu par portāla sniegto pakalpojumu.

 Jautājums.

Tūrisma mītne 1 sniedz viesu izmitināšanas pakalpojumus (izīrē telpas viesiem) (ir VID reģistrēts nodokļa maksātājs, nav VID reģistrēts PVN maksātājs).

 Tūrisma mītne 2 sniedz viesu izmitināšanas pakalpojumus (izīrē telpas viesiem) (nav VID reģistrēts nodokļa maksātājs, nav VID reģistrēts PVN maksātājs). Izīrēšanas gadījumā reģistrē līgumu VID.

Tūrisma mītne 1  un Tūrisma mītne 2 ievietojusi informāciju par savu tūrisma mītni starptautiskos reklāmas, mārketinga un rezervēšanas portālos.

Vai abos gadījumos portāls var izrakstīt  rēķinu par portāla sniegto pakalpojumu, kurā nav aprēķinats PVN, ar piezīmi "reverse charge"?

Kādas saistības sakarā ar PVN aprēķināšanu un maksāšanu budžetā rodas Tūrisma mītnei 1  un Tūrisma mītnei 2?

In reply to Lauku Celotajs

VID atbilde 27.04.2017.

by Lauku Celotajs -
Atsauce „nodokļa apgrieztā maksāšana” („reverse charge”) ir lietojama, ja reģistrēta nodokļa maksātāja rīcībā ir informācija, ka pakalpojumu saņēmējs ir attiecīgās valsts pievienotās vērtības nodokļa vai līdzīga nodokļa maksātājs, kas atbildīgs par nodokļa samaksu savā valstī un, ja par nodokļa samaksu atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, tad reģistrētam nodokļa maksātājam pievienotās vērtības nodokļa rēķinā (papīra vai elektroniskā formā) papildus citiem rekvizītiem jānorāda atsauce „nodokļa apgrieztā maksāšana”. Ja pakalpojuma saņēmējs nav reģistrēts nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniedzējam nav tiesību norādīt atsauci „nodokļa apgrieztā maksāšana”. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.pants nosaka personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par citas dalībvalsts nodokļa maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem. Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātājam nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksātājs (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta pirmā daļa).
Tātad:
1) ja nereģistrēta fiziska persona izīrē telpas, viņam nedrīkst izrakstīt rēķinu ar "reverse charge",
2) ja telpas izīrē reģistrēts nodokļu maksātājs, rēķins jāizraksta atsauci "reverse charge", pakalpojuma un rēķina saņēmējs arī aprēķina un maksā PVN budžetā .

Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības  nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksātājs (likuma 88.panta pirmā daļa).

Ja pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir aprēķinātā nodokļa summa, kas reģistrētam nodokļa maksātājam taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējam (likuma 92.panta pirmās daļas 4.punkts).

Tādējādi, ja no ES valstī reģistrēta nodokļa maksātāja saņemtie pakalpojumi tiks izmantoti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, tad būs tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.

PVN deklarācijas aizpildīšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju”.

Saņemtie pakalpojumi no ES dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja ir uzrādāmi PVN deklarācijas 50., 55., 64.rindā un PVN 1 pārskata II daļā.
In reply to Lauku Celotajs

VID atbilde 08.01.2016.

by Lauku Celotajs -
Izskatot Jūsu uzdoto jautājumu elektroniskā veidā, sniedzam šādu informāciju.

 Kā saprotams no sniegtās un telefoniski papildus saņemtās informācijas, Latvijas nodokļa maksātāji saņem no citas dalībvalsts nodokļa maksātājiem rēķinu tikai par sniegto portāla izmantošanas pakalpojumu.       
 Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likuma 3.pantam nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Iekšzemes nodokļa maksātāji var būt gan reģistrēti PVN maksātāji, gan nereģistrēti PVN maksātāji.
      Tā kā PVN likumā nav detalizēti noteikts, kuri pakalpojumi ir uzskatāmi par saistītiem ar nekustamo īpašumu un kuri nav, ir jāņem vērā Eiropas Komisijas PVN komitejas vadlīnijās paustais viedoklis par pakalpojumiem, kuriem ir/nav pietiekami tieša saikne ar nekustamo īpašumu. Saskaņā ar PVN komitejas vadlīnijām par darbības jomu noteikumiem, kas reglamentē pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu - darba dokumenta Nr.707 (taxud.c.1(2012)400557 – 707 (1/5)) 7.punkta “b” apakšpunktu un 9.punktu:
-  Starpniecības pakalpojumi saistībā ar izmitināšanu viesnīcās vai izmitināšanu citās nozarēs ar līdzīgām funkcijām, piemēram, brīvdienu nometnēs vai kempingiem paredzētās vietās, ja starpnieks rīkojas citas personas vārdā un interesēs, nav uzskatāmi par pakalpojumiem, kuriem ir tieša saikne ar nekustamo īpašumu.
-  Reklāmas pakalpojumi, arī tādos gadījumos, kad šie pakalpojumi ir saistīti ar nekustamā īpašuma iznomāšanu, nav uzskatāmi par pakalpojumiem, kuriem ir tieša saikne ar nekustamo īpašumu.
Tādējādi minētie pakalpojumi ir uzskatāmi par ar nekustamo īpašumu nesaistītiem pakalpojumiem.
Ievērojot minēto, pakalpojuma sniegšanas vieta portāla izmantošanas pakalpojumiem ir nosakāma saskaņā ar PVN likuma 19.pantu.
            PVN likuma 19.panta pirmā daļa nosaka, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:
1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;
3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.
            Tādējādi aprakstītajā gadījumā portālu izmantošanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme.
Saskaņā ar PVN likuma 88.panta pirmo daļu par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksātājs.
Tātad jebkuram nodokļa maksātājam (gan reģistrētam PVN maksātājam, gan nereģistrētam PVN maksātājam), saņemot no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja portāla izmantošanas pakalpojumu ir jāaprēķina un jāmaksā valsts budžetā PVN.
            Vienlaikus atgādinām, ka nodokļa maksātājam ir jāreģistrējas VID pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā, pirms tas, saņem tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu.
 
Atbildei ir informatīvs raksturs. Nodokļu normatīvie akti atrodami VID mājas lapā: www.vid.gov.lv sadaļā Nodokļi.
Jautājumus par nodokļu normatīvo aktu piemērošanas kārtību Jūs varat uzdot arī zvanot pa informatīvo tālruni Nr. 67120000, gan arī vēršoties klātienē pie VID konsultantiem VID apkalpošanas centros. Kontaktinformācija ir atrodama VID mājas lapas  www.vid.gov.lv sadaļā Kontakti.

Ar cieņu
VID konsultante S.Skripņika
In reply to Lauku Celotajs

Jautājums pēc PVN semināra un Booking un AirBnb

by Lauku Celotajs -

Vakar biju uz grāmatvedības jautājumu lekciju/semināru, kur atkal radās šaubas par likumīgu darbību...
Lektore arī 100% nebija pārliecināta, bet sliecās uz to, ka mūsu mazajam uzņēmumam tomēr būtu jābūt PVN maksātājam.
Viss dēļ Booking un Airbnb - kuru sistēmās , man šķiet, nu jau ir 90% visu naktsmītņu...
Ir meklēts un lasīts, pretrunīga informācija, dažādi viedokļi - kā tulkot normas likumā.

Varbūt Ceļotājā jau ir bijusi skaidra atbilde, ko nezinu?
P.S - interesants apskats, kur arī nav viennozīmīga gala secinājuma: pielikumā