Izmaksu struktūra

Lai plānotu savu darbību un noturētos biznesā, ir jāpārzina un jāklasificē visas izmaksas. Ir dažāds izmaksu iedalījums veids – fiksētās un mainīgās, tiešās un netiešās, regulējamās un neregulējamās, ražošanas un perioda izmaksas. Detalizētas zināšanas par izmaksu struktūru nepieciešamas lēmumu pieņemšanai, rentablas darbības plānošanai un darbības kontrolei, kā arī pašizmaksas kalkulācijai, lai varētu izvērtēt stiprās un vājās vietas uzņēmuma attīstībā. 

Ražošanas izmaksas ir visi naudas maksājumi, kuri jāveic, ražojot preci. Ekonomisti īstermiņā izšķir divu veidu izmaksas – mainīgās un pastāvīgās izmaksas. Pastāvīgās izmaksas nemainās, mainoties (palielinoties vai samazinoties) ražošanas apjomam. Savukārt mainīgās izmaksas mainās līdz ar ražošanas apjoma izmaiņām. 

Preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešami dažādi resursi un izejvielas, reizēm arī ārpakalpojumi. Uzņēmuma vadītājam ir jāpārzina, kuri no šiem ir dārgi un lēti resursi; kā arī jābūt izpratnei par dārgām un lētām aktivitātēm. Preces ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā nepieciešamo izejmateriālu izmaksu un darba algu summa ir ražošanas izmaksas. Ja tiek ražoti dažādi produkti vai pakalpojumi – pašizmaksa jānosaka katram no tiem. 

Pilno pašizmaksu veido visu izmaksu summa. Tas nozīmē, ka ražošanas izmaksām tiek pieskaitītas gan administrācijas, gan pārdošanas izmaksas un citas izmaksas. Neaizmirstiet, ka tajā ir jāiekļauj arī uzņēmuma vadības darba alga. Pilnā pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma. Tā palīdz kontrolēt izmaksas, noteikt zemāko pieļaujamo cenu robežu un dod iespēju aprēķināt piedāvājuma cenu konkrētos apstākļos.