Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. NĪN. Dabas resursu nodoklis. PVN. Riska nodeva

Atslēgas vārdi. Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, iemaksu minimālais apmērs, NĪN likme no kadastrālās vērtības, dabas resursu nodoklis, PVN maksāšanas kārtība, prasības fiziskas personas SD veikšanas vietai
Apguves laiks: 3h-3,5h

7. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. NĪN. Dabas resursu nodoklis. PVN. Riska nodeva

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.

Ikviena persona, kura gūst ienākumus no saimnieciskās darbības vai algota darba ir pakļauta likumam Par valsts sociālo apdrošināšanu (01.10.1997).

VSAOI reglamentē: (daļa - visu sarakstu var atrast www.likumi.lv)
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (01.10.1997.)
MK noteikumi Nr.976 (no12.10.2010) “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”
MK noteikumi  Nr.827 (no 07.09.2010) “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”
MK noteikumi  Nr.992 (no 02.12.2008) “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību pašnodarbinātajam”
Likumam Par valsts sociālo apdrošināšanu (01.10.1997).
Saistošie normatīvie dokumenti (daļa - visu sarakstu var atrast www.likumi.lv)

Ministru kabineta noteikumi VID norādījumi
  • MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1029 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā" 
  • MK 19.09.2000. noteikumi Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi";
  • MK 02.05.2000. noteikumi Nr.164 "Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas";
  • MK14.11.2000 noteikumi Nr. 397 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli
  • VID Metodiskie norādījumi par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu.

Izdevniecība Kamene, 2004.gads

  • Nr.15.1.1-9/1738 "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2007.gadā", 15.01.2007

Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji,
Darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti:

  • pensiju apdrošināšanai;
  • invaliditātes apdrošināšanai;
  • maternitātes apdrošināšanai;
  • slimības apdrošināšanai.

Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti:

  • pensiju apdrošināšanai;
  • maternitātes apdrošināšanai;
  • slimības apdrošināšanai.

Obligātā apdrošināšanas iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus

Obligāto iemaksu objekts

Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi:

  • no preču ražošanas;
  • darbu izpildes;
  • pakalpojumu sniegšanas;
  • radošās un profesionālās darbības;
  • un citi ienākumi. 

Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Iemaksu maksimālais un minimālais apmērs 2012. gadā:

  • laika periodā no 01.01.2009. līdz 31.12.2013. obligāto iemaksu objektam netiek noteikts maksimālais apmērs; 
  • minimālais apmērs pašnodarbinātajiem un brīvprātīgajām iemaksām divpadsmitkārtīgā minimālās mēneša darba algas apmērā – 2400 latu gadā (12 x 200 lati); 
  • iemaksu objekta minimālais apmērs netiek piemērots fiziskajām personām, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu; 
  • brīvprātīgo iemaksu objekta minimālais apmērs nav noteikts mikrouzņēmuma darbiniekiem, kas brīvprātīgi pievienojušies valsts sociālajai apdrošināšanai. Iemaksas veicamas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz 500 latus.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes:

Statuss Strādājošā likme Darba devēja likme Kopīgā likme
Darba ņēmējs 11 24,09 35,09
Darba ņēmējs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) 9,5 20,8 30,3
Darba ņēmējs-izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds–valsts speciālās pensijas saņēmējs 10,29 22,53 32,82
Pašnodarbinātais 32,46 -0 32,46
Pašnodarbinātais , kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) 29,89 -0 29,89
Fiziskā persona, kas apsaimnieko savu nekustamo īpašumu un ir reģistrējusies kā nodokļa maksātāja 29,26 -0 29.26
Persona – brīvprātīgi pievienojusies pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, vecāku apdrošināšanai 33,18
Persona – brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai 26,74
Mikrouzņēmuma darbinieks – brīvprātīgi pievienojies valsts sociālajai apdrošināšanai (visiem apdrošināšanas veidiem) 35,09
Mikrouzņēmuma darbinieks, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) – brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai 30,3
Mikrouzņēmuma darbinieks, izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds – speciālās pensijas saņēmējs – brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai 32,82

Iemaksu veikšanas kārtība un termiņi

Darba ņēmējs veic obligātās iemaksas ar darba devēja starpniecību. Darba devējs ietur iemaksas, kas jāveic darba ņēmējam, un iemaksā tās speciālā budžeta kontā reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā

Darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā

Pašnodarbinātās personas VSAOI aprēķins
Uz pašnodarbinātām personām attiecināms obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu minimālais apmērs (ja vien tās nemaksā patentmaksu). 2012. gadā tas ir 12-kārtējas minimālās algas apjomā, t.i. 12X200LVL=2400LVL.

Būtībā tas nozīmē, ka VSAOI jāveic, par mēnesi, kad pašnodarbinātā ienākumi (peļņa) sasniedz mēneša minimālo algu. Brīdī, kad pašnodarbinātā ienākumi summā par tekošo periodu sasniedz divpadsmit-kārtīgas minimālās algas apmēru obligātās iemaksas jāveic par katru mēnesi līdz kalendāra gada beigām vai līdz pašnodarbinātā statusa zaudēšanai.

Pašnodarbinātais, ceturksnim beidzoties, kā nodokļu maksātājs pēc ieņēmumu- izdevumu uzskaites žurnāla konstatē savus mēneša ienākumus un 15 dienu laikā veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi ir sasnieguši Ls 200 mēnesī.

No mēneša, kad gada ienākumi sasniedz obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, obligātās iemaksas veic par visiem turpmākajiem mēnešiem, vismaz no Ls 200 līdz kalendārā gada beigām vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanai. Kā jau iepriekš minēts, pašnodarbinātais var arī izvēlēties lielāku iemaksu objektu no brīvi izraudzītiem ienākumiem, bet tam jābūt vismaz minimālās algas apmērā.

Ja pašnodarbinātais veic sociālās iemaksas, viņam ir tiesības saņemt slimību lapu B un par tām dienām, kad ir slimots, samazināt savu ar nodokli apliekamo objekta apmēru.

Uz pašnodarbinātajam, fiksētā nodokļa maksātājam attiecas tie paši noteikumi, ar to starpību, ka obligāto iemaksu apmēru nosaka nevis ienākumi (peļņa), bet ieņēmumi (neto apgrozījums). Sociālās iemaksas sākotnēji tiek maksātas no mēneša, kad ieņēmumi sasniedz mēneša minimālā algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3, t.i. 200X3,3=660 LVL. Attiecīgi brīdis, kad turpmāk obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas jāmaksā par katru mēnesi no vismaz 660lvl, iestājas tad, kad pašnodarbinātā kopējie gada ieņēmumi sasniedz 12-kārtīgu minimālās algas apjomu, kam piemērots koeficients 3,3 (t.i. 12X200X3,3=7920LVL).

Sākot ar 04.01.2011 vadipats.lv sistēmā ir pieejams automatizēts Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) aprēķina modulis, kas gatavo arī VID EDS sistēmā iesniedzamu atskaites faila formātu.

Mēnesis Aprēķināti ienākumi pēc saimnieciskā darbības ieņēmumu un izdevumu žurnāla uzskaites datiem  (Ls) Minimālo obligāto iemaksu objekts  (Ls) Pašnodarbinātās personas sociālās iemaksas 
Mēnesī No gada sākuma
I 120.00 120.00 0 0
II 100.00 220.00 0 0
III 200.00 440.00 200.00 64.92
IV 210.00 650.00 200.00 64.92
V -60.00 590.00 0 0
VI 250.00 840.00 220.00 71.41
VII 345.00 1185.00 300.00 97.38
VIII 432.00 1617.00 300.00 97.38
IX 455.00 2072.00 300.00 97.38
X 590.00 2662.00 200.00 64.92
XI 190.00 2852.00 200.00 64.92
XII 90.00 2942.00 200.00 64.92

Šajā piemērā redzams,ka sākotnēji, līdz sasniegta minimālais obligāto iemaksu apmērs, pašnodarbinātais veic iemaksas tikai par mēnešiem, kuros ienākumi sasniedz minimālās algas apmēru (III, IV, VI, VII, VIII, IX, X). Oktobrī pašnodarbinātā ienākumi, rēķinot summāri no gada sākuma, sasnieguši 12-kārtējo minimālās algas apjomu, tāpēc turpmāk pašnodarbinātais veic iemaksas par katru mēnesi vismaz no minimālās algas apmēra, pat tad, ja ienākumi vairs neatbilst tam (XI, XII). Aprīļa, arī jūnija līdz oktobra mēnesī pašnodarbinātais iegūst lielākus ienākumus, bet izvēlas obligāto iemaksu apjomu brīvprātīgi.

Ne vienmēr gada ienākumi sakritīs ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru .Tie ir atkarīgi no mēnešu skaita, kurā persona ir pašnodarbinātais. Ja nodokļu maksātājs pašnodarbinātā statusu iegūst, piemēram, jūnijā, tad obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs tiek rēķināts no atlikušajiem gada mēnešiem, t.i. 7X200=1400.

Salīdzinot darba ņēmēju kā apdrošināmo personu ar pašnodarbināto ,kas arī ir apdrošināmā persona pašnodarbinātā statuss nav tik izdevīgs, jo:

  • tā nav apdrošināta bezdarba gadījumā;
  • tā nav apdrošināta nelaimes gadījumā; 
  • tā nav apdrošināta arodslimību gadījumā

Ziņojums par obligātajām iemaksām

Visas sociāli apdrošināmās personas ir jāreģistrē VID teritoriālajā iestādē atbilstoši tās statusam . Darba ņēmējus reģistrē darba devēji ,norādot datumu kurā sāktas darba attiecības.

Pašnodarbinātajiem pašiem jāreģistrējas par sociāli apdrošināmām personām tad, kad viņu ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī sasniedz minimālo VSAOI objektu. Jāreģistrējas līdz nākamā mēneša 10. datumam.
Darba devējam ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Pašnodarbinātajiem ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.


Nekustāmā īpašuma nodoklis (NĪN)

Nodokli reglamentē likums Par nekustāmā īpašuma nodokli (04.06.1997) ar labojumiem

Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot no 2007.gada 1.janvāra — zemi un ēkas (likumā ir noteikti izņēmumi).

Likumam Par nekustāmā īpašuma nodokli (04.06.1997)
saistošie normatīvie dokumenti (daļa - visu sarakstu var atrast www.likumi.lv)

Ministru kabineta noteikumi
  • MK 06.02.2007. noteikumi Nr.97 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība";
  • MK 31.07.2001. noteikumi Nr.341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";
  • MK 30.04.2001. noteikumi Nr.184 "Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi"  ;
  • MK 04.04.2000. noteikumi Nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" ;
  • MK 02.12.1997. noteikumi Nr.396 "Noteikumi par sporta laukumu un būvju neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli"

Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji

Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums.
Nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi un ēkām maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav — nomnieks.

Nekustamā īpašuma nodokļa likme, atvieglojumi


Nekustamā īpašuma nodokļa apmēru aprēķina nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai piemērojot attiecīgo nodokļa likmi:

1) zemei, ēkām vai to daļām, izņemot šī punkta 2.apakšpunktā un 3.apakšpunktā minētajiem nekustamā īpašuma objektiem, un inženierbūvēm – 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības;

2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,
b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,
c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.

3) ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz 1 hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi.


Nodokļa aprēķinam izmanto formulu:
Ntaks = Kv x L
N taks - taksācijas gada nodokļa summa latos,
Kv - nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība latos,
L - nodokļa likme procentos.

Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests, un tā tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).

Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90 procentu, 70 procentu, 50 procentu vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

  • individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, ko izmanto dzīvošanai, un mākslinieku darbnīcas, kas netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī šo māju apbūvē ietilpstošās palīgēkas;
  • ēkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;
  • saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas — vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta ēkas daļā (telpu grupā) pirms visas ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš ēkas daļas (telpu grupas) nodošanas ekspluatācijā;
  • citos likumā noteiktos gadījumos (1.pants)

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība

Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.
Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī — vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā

Dabas resursu nodoklis

Nodokli reglamentē likums Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005) ar grozījumiem.
Likumam Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005) saistošie normatīvie dokumenti (daļa - visu sarakstu var atrast www.likumi.lv)

Ministru kabineta noteikumi VID norādījumi
  • MK 26.06.2007. noteikumi Nr.437 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm";
  • MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju";
  • MK 06.11.2006. noteikumi Nr. 915 Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem
  • Metodiskie materiāli par Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”

Nodokļa maksātāji ir personas:

  • kas izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības;
  • realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,
  • iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;
  • citos likumā noteiktos gadījumos (3.pants)

Nodokļa objekti:

  • dabas resursi (zemes dzīles), tajā skaitā ūdens (likuma 1. un 2.pielikums);
  • parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana tālākai saimnieciskai izmantošanai (20.pants); 
  • zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi  vai siltumnīcefekta gāzes (14.pants);
  • atkritumu apglabāšana poligonos un izgāztuvēs (likuma 3.pielikums);
  • emisijas gaisā (likuma 4.pielikums) un ūdenī (likuma 5.pielikums);
  • stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā (likuma 4.pielikums);
  • videi kaitīgas preces (smēreļļas, riepas, eļļas filtri, ozona slāni noārdošās vielas, elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti, elektriskās un elektroniskās iekārtas saskaņā ar likuma 6.pielikumu);
  • iepakojums un vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi (likuma 7.pielikums);
  • radioaktīvās vielas (likuma 8.pielikums);
  • transportlīdzekļi (26.pants);
  • akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles) no 2007.gada 1.janvāra (likuma 9.pielikums).

Dabas resursu nodokli maksā tikai par to dabas resursu ieguvi ,kurus izmanto saimnieciskajā darbībā.
Nodokļa maksātāji dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma limitus saskaņo ar Vides ministrijas reģionālo iestādi. Nodokli aprēķina atbilstoši likumā noteiktajām likmēm. No 2008. gada 1.jūlija Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija ir pārņēmusi Vides ministrijas funkcijas, kas saistītas ar dabas resursu nodokļa administrēšanu par videi kaitīgām precēm, iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kā arī transportlīdzekļiem.

Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par iepriekšējo ceturksni (ir izņēmumi).

Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā. Tie, kam nodoklis ir mazāks par 100 latiem, to maksā reizi gadā līdz 20. janvārim. Likmes ir dažādas, tās norādītas Dabas resursu likuma pielikumos.Likums paredz arī nodokļu atvieglojumus.. Prasības, lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, un atbrīvojumu piešķiršanas kārtība noteiktas 2009. gada 3. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1293 „Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"  (spēkā ar 2009.gada 21.novembra).

Par PVN maksāšanas kārtību

Pašlaik ir spēkā likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 5-3 pants, kas nosaka, ka fiziskas un juridiskas personas var nereģistrēties VID kā PVN maksātāji un nemaksāt nodokli valsts budžetā, ja to veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu. Tātad ja apgrozījums iepriekšējā gadā ir bijis mazāks par 35 000 lvl, PVN var nemaksāt!

Taču būt par PVN nemaksātāju ir izdevīgi tikai specifiskos gadījumos. PVN maksātāji no nemaksātājiem atšķiras ar to, ka pirmie maksā PVN gan par iegādātajiem resursiem preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, gan arī par realizēto produkciju, PVN iekļaujot galaprodukta cenā. Otrie turpretim PVN maksā tikai par izejvielām, resursiem, ko iegādājas saimnieciskās darbības veikšanai, PVN no galaprodukta, ko pārdod patērētājam, netiek ieturēts. Tādējādi,nebūt par PVN maksātāju ir izdevīgi tiem, kam saimnieciskās darbības veikšanai nav nepieciešamas lielas preču un pakalpojumu iegādes un kuru klienti pamatā ir privātpersonas. Piemēram IT pakalpojumu sniedzēji mājsaimniecībām. Tādējādi šie saimnieciskās darbības veicēji ir konkurētspējīgāki par PVN tiesu, t.i. var noteikt tirgū zemāku cenu savām precēm/pakalpojumiem.
Toties tiem, kam klienti pamatā ir uzņēmumi vai nepieciešamas ievērojamas preču iegādes, piemēram, preču tirdzniecība, ir izdevīgi PVN maksātāja statuss neatkarīgi no darījumu apjoma. Tad PVN, kas tiek piemērots galaproduktam palīdz nosegt preču/pakalpojumu ražošanas vai sniegšanas izmaksas.
Sākot ar 02.04.2011 vadipats.lv sistēmā ir pieejams automatizēts PVN deklarācijas aprēķina modulis saimnieciskās darbības veicējiem.

7.1.1. Riska nodeva

Reglamentē Ministru kabineta 2005.gada 08.11 noteikumi Nr. 850 Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2006.gadā Ministru kabineta 2010. gada 28 decembra noteikumi Nr.1212

Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2011.gadā

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 0.25 lati mēnesī par katru darbinieku , ar kuru noslēgts darba līgums, darba devējs aprēķina un no saviem līdzekļiem iemaksā budžetā līdz nākamā mēneša 15. datumam. maksā par katru darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums.

Par darbiniekiem, kuri strādā atbilstoši uzņēmuma līgumam, riska nodeva nav jāmaksā.

Riska nodevu maksā tie darba devēji, kuri ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā vai Komercreģistrā un kurus saskaņā ar likumu var pasludināt par maksātnespējīgiem. (IU , IK , ZS)
Pārējās fiziskā personas, kuras nodarbina darbiniekus, riska nodevu nemaksā.

7.2. Kam jāatrodas fiziskas personas saimnieciskās darbības veikšanas vietā

Preču vai pakalpojuma sniegšanas vietā atbilstoši izvēlētajam saimnieciskās darbības veidam obligāti jābūt:

  • Individuālā komersanta, individuālā darba veicēja, saimnieciskā (profesionālās) darbības veicēja reģistrācijas apliecībai (patentam) vai tās kopijai;
  • Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes izsniegtajām alkoholisko dzērienu, alus un tabakas izstrādājumu licencēm (tikai individuālajiem komersantiem);
  • Citām licencēm vai atļaujām atbilstoši saimnieciskās darbības veidam saskaņā ar Latvijas Republikas nozaru normatīvajos aktos noteikto kārtību vai saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem ;
  • Līgumam un samaksu apliecinošiem dokumentiem par tiesībām izmantot mūzikas ierakstus (atskaņot mūziku);
  • Numurētai un VID teritoriālajā iestādē reģistrētai darījumu apliecinošo kvīšu grāmatiņai ;
  • Preču pavaddokumentiem (pavadzīmēm) un to reģistram;
  • Preču izcelsmes sertifikātiem;
  • Ēdienu kalkulācijas kartei (sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās);
  • Izkārtnei ar valsts valodā norādītu individuālā komersanta nosaukumu un attiecīgās darbības vietas darba laiku (mazumtirdzniecībā ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem);
  • Uzrakstam par aizliegumu pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem;

Ja dokumentu atrašanos preču un pakalpojumu sniegšanas vietā nenosaka normatīvie akti, to uzglabāšanu un atrašanās vietu nosaka saimnieciskās darbības veicējs, kas ir atbildīgs par visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju uzglabāšanu vai datu attēlu saglabāšanu.

Pēdējās izmaiņas: Tuesday, 2012. gada 2. October, 16:55