Saimnieciskās darbības uzskaite. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Gada ienākumu deklarācija

6. Saimnieciskās darbības uzskaite. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Gada ienākumu deklarācija

6.1. Vispārējās prasības saimnieciskās darbības uzskaitei; termini

Saimnieciskās darbības veicējiem gan fiziskām, gan juridiskām personām ir pienākums kārtot grāmatvedību. 
Ar tās palīdzību:

• dokumentē un reģistrē saimnieciskos darījumus;
• aprēķina saimnieciskās darbības finansiālos rezultātus;
• sagatavo nepieciešamos nodokļu, finanšu un statistikas pārskatus.

Grāmatvedības kārtošanas nepieciešamību nosaka likums Par grāmatvedību (14.10.92). Likums attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību

Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:

• uzdodot veikt grāmatvedības kārtošanu vienam vai vairākiem uzņēmuma darbiniekiem (grāmatvedim)
• izmantojot grāmatvedības kārtošanā cita uzņēmuma pakalpojumus (grāmatvedības pakalpojumu).
• biodermauzņemoties pašam grāmatvedības kārtošanu, ja uzņēmuma vadītājs ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis – vai fiziska persona .

Uzņēmuma vadītājs, kas pats grāmatvedību nekārto, bet uzdod to veikt grāmatvedim vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam, noslēdz ar šo personu attiecīgi darba līgumu par grāmatvedības kārtošanu vai uzņēmuma* līgumu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu (*skatīt pie terminiem). Minētajā līgumā nosaka abu pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos.

Neņemot vērā to, kas kārto grāmatvedību, par tās pareizību un atbilstību prasībām ir atbildīgs uzņēmuma īpašnieks , individuālais komersants vai pati fiziskā persona ,kura veic saimniecisko darbību.

Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā. 
Individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (MK noteikumi Nr.188, 20.03.2007 Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā).

Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.1160 Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā „stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

Šo noteikumu piemērošanai plašs informatīvais materiāls "Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā" atrodams Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, uzņēmuma grāmatvedības reģistros atspoguļo:

• naudas plūsmu;
• tās veidošanās avotus un izlietojumu; 
• jebkuras uzņēmuma mantas stāvokļa izmaiņas, kas radušās naudas ieņēmumu vai izdevumu rezultātā,lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepiecie­šamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.

Persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā. Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā(nopērkams veikalā) vai elektroniski. Ja žurnālu kārto elektroniski, nodrošina tā izdruku. Pārskata (taksācijas) gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas papīra reģistra veidā brošē hronoloģiskā secībā.

Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 2000 latus gadā.
Visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdara saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis.
Persona atbilstoši saimnieciskās darbības īpatnībām var iekārtot arī citus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte) un to kārtošanas veidu (izdarot ierakstus papīra reģistrā vai kārtojot elektroniski).
Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citu informāciju.
Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, ja šīs personas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu un tā kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir atbrīvota no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas.

Termini:
Ieņēmumi (neto apgrozījums) ir visas no saimnieciskās darbības saņemtās summas, atskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) .

Izdevumi ir faktiski izlietotie līdzekļi saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Personām, kuras nav reģistrējušās par PVN maksātājiem izdevumos ietilpst arī piegādātājam samaksātais PVN. Savukārt , PVN maksātājam izdevumi ir summas bez samaksātā PVN (priekšnodokļa).

Ienākums jeb peļņa ir starpība starp ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem.

Ar nodokli apliekamais ienākums ir atšķirīgs katram nodokļu veidam, jo dažādi ir šo nodokļu objekti.

Tīrais ienākums ir ienākumu summa, kas paliek pēc aprēķinātā ienākuma nodokļa atskaitīšanas. 

Uzņēmuma līgums. Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darbarīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu, vai izvest galā kādu pasākumu. Noteicošais ir gala rezultāts, kas tiek panākts noteiktā termiņā par noteiktu atlīdzību, taču, nenosakot darba laiku.

6.2. Nodokļu aprēķināšana un uzskaite

6.2.1. Vispārējās prasības 

Nodokļu likumdošanas vispārīgās prasības noteiktas likuma Par nodokļiem un nodevām (02.02.1995) .
Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrī­dē­šanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;
2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem;
4) tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.

Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”;

3) nekustamā īpašuma nodoklis — „Par nekustamā īpašuma nodokli”;

4) pievienotās vērtības nodoklis — „Par pievienotās vērtības nodokli”;

5) akcīzes nodoklis — „Par akcīzes nodokli”;

6) muitas nodoklis — Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti;

7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums;

8) izložu un azartspēļu nodoklis — „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — „Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”;

11) elektroenerģijas nodoklis — Elektroenerģijas nodokļa likums;

12) mikrouzņēmumu nodoklis — Mikrouzņēmumu nodokļa likums;

13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums;

14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums.
Likumam Par nodokļiem un nodevām saistošo normatīvo dokumentu saraksts atrodam Z pielikumā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentē likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (11.05.1993) un to maksā visas fiziskas personas t.sk. visi individuālie komersanti, kā ari tās zemnieku saimniecības, kuri par ienākumu no sava uzņēmuma nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli.
Ar visiem normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, var iepazīties attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas administrācijas nodaļā vai internetā Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā http://www.vid.gov.lv sadaļā „Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”.

	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) struktūra
	Algas nodoklis	Patentmaksa*	Nodoklis no saimnieciskās darbības un citiem avotiem
Ar nodokli apliekamais objekts	Maksātāja mēneša apliekamie ienākumi: darba alga; prēmijas; vienreizēja vai sistemātiska atlīdzība; cita veida atlīdzība, ko saņem darbinieks.	Saimnieciskās darbības atļauja (patents)	Ienākumi no: no individuālā darba un uzņēmuma līguma; no individuālā uzņēmuma, zemnieku saimniecīíbas,ja tie nav uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji no individuālā komersanta darbības.; no nekustāmā un kustāmā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas; un citi Likumā noteiktie gadījumi
		30-120LVL	25%
Nodokļa likme	25%	mēnesī
Kas maksā	Darba devējs	Individuālā darba veicējs	1) saimnieciskās darbības veicējs: 2) ienākumu izmaksātājs
Iemaksas veids	Reizi mēnesī (algas izmaksas reizē)	Avansā- pērkot patentu reģistrējot saimniecisko darbību	Pēc gada deklarācijas sastādīšanas saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi.

* Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iemaksas kārtība

Kā redzams iepriekšējā tabulā, atšķiras IIN aprēķināšanas un iemaksas kārtība atkarībā no tā, vai to maksā darba devējs (komersants) par darba ņēmēju (fizisku personu), vai arī to maksā saimnieciskās darbības veicējs, IU, IK, zemnieku/zvejnieku saimniecība (kas nav uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja).

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izmaksām fiziskajām personām

No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:

• ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas;
• citi likumā noteiktie gadījumi (17.pants).

Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izsniedz personām — nodokļa maksātājām — paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas:

Par nodokļu summām, kuras ir ieturētas no fiziskām personām un iemaksātas budžetā , jāsagatavo pārskats
(MK 19.12.2000 noteikumi Nr. 166 Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem.)

Darba ņēmējs tādā veidā pats IIN neiemaksā, to par viņu veic darba devējs 25% apmērā no apliekamā ienākuma. Apliekamo ienākumu iegūst, no bruto algas atņemot neapliekamo minimumu un atvieglojumu nodokļu maksātājiem (ja tāds konkrētai personai piemērojams)

 

Neapliekamais minimums un atvieglojumi

Ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums, no kura nerēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli pienākas katrai personai noteiktas summas apmērā . Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam. Neapliekamo minimumu piemēro katram darbiniekam tajā darba vietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet saimnieciskās darbības veicēji, kuri nav darba attiecībās ar darba devējiem,-VID teritoriālajā iestādē. Ar 2011.gada 1.janvāri mēneša neapliekamais minimums ir 45 lati; Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētais nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām ir 70 latu mēnesī.

Ar nodokli apliekamo ienākumu summu samazina arī atvieglojumi nodokļu maksātājam, kurus piemēro:

• par apgādībā esošām personām (nepilngadīgie bērni, bērni vecumā līdz 24 gadiem , kuri mācās, nestrādājošie laulātie, vecāki, vecvecāki, un citos gadījumos);
• pensionāriem;
• invalīdiem;
• politiski represētām personām;
• citos gadījumos (nosaka likums -13.pants) 

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētais nodokļa atvieglojums mēnesī ir 35 lati. (MK noteikumi Nr.918.05.11.2006, Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.481 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”)

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības un citiem avotiem

Citādi tiek aprēķināts un iemaksāts IIN no saimnieciskās darbības un citiem ienākumu avotiem. Būtībā šī kārtība attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, IU, IK,individuālā darba veicējiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas nav uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji, kā arī uz fiziskām personām, kas guvušas noteikta apmēra ienākumus no citiem avotiem (nekustamā/kustamā īpašuma izīrēšanas vai pārdošanas u.c.)

No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana

Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

• Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:
• ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas; 
• ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;
• summas, kas saņemtas soda naudas veidā;
• citi saimnieciskās darbības ieņēmumi.

 

Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi (neapliekamie ienākumi netiek ietverti maksātāja gada apliekamajā ienākumā).

Lauku uzņēmējiem saistošākie neapliekamo ienākumu veidi:

1. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kuri gadā nepārsniedz 2000 latu.
Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes produktu realizācijas. Noteiktais atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli attiecas uz ienākumu no zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, piemājas saimniecībā vai palīgsaimniecībā saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas. Par lauksaimnieciskās ražošanas produkciju Likuma izpratnē ir uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes, t.i., pēc sākotnējās produkcijas sagatavošanas līdz realizācijai nepieciešamajām kvalitātes prasībām. Fiziskās personas saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā;

2.Ienākumi no lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ja tie nepārsniedz 2000 latu gadā;

3.Fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

4.Fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta - kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos;;

5.Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

6. Apdrošināšanas atlīdzības;

7.Izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu;

8.Likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksāti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no Ministru kabineta noteiktajiem fondiem izmaksājamie pabalsti;

9.Stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets;

10.Mantojuma rezultātā gūtais ienākums;

11.No fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;

12.Konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 100 latu. Publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 1000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija;

13.Uzturnauda (alimenti), kā arī summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;

14.Atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;

15.Darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;

16.Kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros;

17.Ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā vairāk par 12 mēnešiem;

Papildus likums par „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” definē izdevumus, kurus pilnā apmērā vai daļēji nedrīkst uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem:

• soda naudas maksājumi;
• 50% no pamatlīdzekļu nolietojuma, ja pamatlīdzeklis tiek lietots arī ne saimnieciskajai darbībai, bet nav iespējams precīzi identificēt nesaimnieciskās lietošanas proporciju. Ja proporciju ir iespējams identificēt, tad ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumos iekļauj attiecīgo pamatlīdzekļu nolietojuma daļu. 
• Proporcionāli ne-saimnieciskai darbībai nobraukto kilometru skaitam aprēķinātais vieglās automašīnas vērtības nolietojums, bet ne mazāk kā 30%.
• Ne mazāk kā 30% no saimnieciskai darbībai lietotās vieglās automašīnas izdevumiem, ja tiek vesta ceļa maršruta karte (ceļa zīmes). Ja ceļa zīme netiek vesta tad 50% no vieglās automašīnas izdevumiem tiek uzskatīti par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem. 
• Ne mazāk kā 30% no telpu vai mantu izdevumiem, kuri tiek lietoti arī personīgām vajadzībām, bet saimnieciskās darbības proporcija nav objektīvi un dokumentāli noteikta. Ja telpas vai manta netiek izmantota personīgām vajadzībām, tad visas izmaksas ir saistītas ar saimniecisko darbību.

Visi neapliekamo ienākumu gadījumi atspoguļoti Likuma 9. pantā.
Ja kādam ienākuma veidam ir noteikta norma, tas nozīmē, ka , līdzko ienākumi pārsniedz normu, no tiem aprēķina ienākuma nodokli.

Attaisnotie izdevumi

Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi nodokļa maksātāja attaisnotie izdevumi:

• valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi par taksācijas periodu;
• izdevumi maksātāja un ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanai, specialitātes iegūšanai, izglītības iegūšanai; medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanai, veselības apdrošināšanai (nosaka atbilstoši MK noteikumiem);
• ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām vai budžeta iestādēm;
• autoru izdevumi autoratlīdzības gadījumā;
• iemaksa privātajos pensiju fondos (ar nosacījumiem);
• apdrošināšanas prēmiju maksājumi (ar nosacījumiem);

Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi par taksācijas periodu ir iekļaujami saimnieciskajos izdevumos.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

Saimnieciskās darbības veicēji, IU, IK,individuālā darba veicēji, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas nav uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji, kā arī fiziskas personas, kas guvušas noteikta apmēra ienākumus no citiem avotiem (nekustamā/kustamā īpašuma izīrēšanas vai pārdošanas u.c.), IIN maksā avansa veidā. Avansa iemaksas ir atkarīgas no iepriekšējā taksācijas gada saimnieciskās darbības finanšu rezultātiem, kas tiek atspoguļoti gada ienākumu deklarācijā.

Gada ienākumu deklarācijas par gadā gūtajiem ienākumiem ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

• veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);
• guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa);
• guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2010.gadā pārsniedza 1680 latus (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas);
• guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no kapitāla, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā;   
• guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

 

Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā 1.aprīlis par iepriekšejo taksācijas gadu

Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēc taksācijas gada 1.aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo šā panta trešajā daļā paredzēto termiņu.

Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī. Ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un aizpildot attiecīgos deklarācijas pielikumus, Jūs varat saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli. Pārmaksāto nodokli iespējams saņemt atpakaļ šādos gadījumos:

1. ja taksācijas gada laikā Jums nav piemērots viss likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.pantā noteiktais gada neapliekamais minimums (2010.gadā – Ls 420) vai visi likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi par apgādībā esošām personām (2010.gadā – Ls 756 par katru apgādājamo personu) vai papildu atvieglojums invalīdiem un politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem;
2. ja Jums taksācijas gada laikā ir bijuši likuma 10.pantā noteiktie:

• attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem;
• veiktie ziedojumi un dāvinājumi;
• privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas;
• apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu);
• ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus. 

Deklarācijas veidlapa un tās aizpildīšana

Gada ienākumu deklarācijas veidlapa  sastāv no deklarācijas D un desmit tās pielikumiem:

• D1 pielikums „Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi”;
• D1.1pielikums „Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem tiek piemērota samazināta nodokļa likme”; 
• D2 pielikums „Fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtie ienākumi;
• D2.1pielikums „Fizisko personu (jūrnieku), kas ir nodarbinātas (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ārvalstīs gūtie ienākumi”; 
• D3 pielikums „Ienākumi no saimnieciskās darbības”;
• D3.1 pielikums „Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātāji kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”; 
• D4 pielikums „Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”;
• D5 pielikums „Saimnieciskās darbības ienākumu deklarācija nodokļa maksātājiem, kas maksā fiksēto ienākuma nodokli”;
• D7 pielikums „Gada kapitāla pieaugums”;
• D8 pielikums „Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķins, piemērojot vidējo svērto nodokļa likmi”.

Gada ienākumu deklarācija sastāv no pamatdeklarācijas un četriem tās pielikumiem:

• D1 pielikums „Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi”; 
• D2 pielikums „Fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtie ienākumi; 
• D3 pielikums „Ienākumi no saimnieciskās darbības”; 
• D4 pielikums „Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”. 

Gada ienākumu deklarāciju veidlapas bez maksas ir saņemamas arī VID teritoriālajās iestādēs, kur neskaidrību gadījumā Konsultāciju daļā sniedz kvalificētu palīdzību deklarācijas aizpildīšanā.

Maksātājam ir jāaizpilda pamatdeklarācija un tie pielikumi, kuri uz viņu attiecas. Jāņem vērā, ka par maksātāju un katru viņa ģimenes locekli ir aizpildāma atsevišķa deklarācijas D4 pielikuma veidlapa

Iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, aprēķina faktiski par taksācijas gadu maksājamo nodokli un salīdzina to ar gada laikā iemaksāto avansu. Ja avanss nesedz aprēķināto summu, tad nodoklis jāpiemaksā. Ja ir nodokļa pārmaksa tad var lūgt to starpību atmaksāt no budžeta (trīs mēnešu laikā) vai atstāt kā avansa maksājumu nākošajam gadam.

2011.gada 1.janvārī beidzās likuma par „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 98.punkta prasības, kas paredzēja iespēju saimnieciskās darbības veicējiem iesniegt atskaites VID papīra formātā. Tātad sākot no 2011.gada visas atskaites VID tikai izmantojot EDS (elektroniskās deklarēšanas sistēmu). Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt arī izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tas ir, elektroniskā veidā, to parakstot ar elektronisko parakstu

Fiksētais Iedzīvotāja ienākuma nodoklis

Fiksēta ienākuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona, kas nodarbojas ar saimniecisku darbību un piesakās maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiksēta ienākuma nodokļa lielums ir atkarīgs no apgrozījuma (ieņēmumu) lieluma, nevis peļņas. Tas tiek aprēķināts saskaņā ar likuma noteikumiem un sastāda vidēji 5% no ieņēmumiem. Tādējādi IIN apmērs, kas maksājams valstij no savas saimnieciskās darbības, ir daudz vieglāk paredzams un izskaitļojams.

Taksācijas gada SD ieņēmumi un fiksētais ienākuma nodoklis

SD ieņēmumi (Ls)	Fiksētā nodokļa summa (Ls)	SD ieņēmumi (Ls)	Fiksētā nodokļa summa (Ls)
0 - 500	25	5500,01 - 6000	300
500,01 - 1000	50	6000,01 - 6500	325
1000,01 - 1500	75	6500,01 - 7000	350
1500,01 - 2000	100	7000,01 - 7500	375
2000,01 - 2500	125	7500,01 - 8000	400
2500,01 - 3000	150	8000,01 - 8500	425
3000,01 - 3500	175	8500,01 - 9000	450
3500,01 - 4000	200	9000,01 - 9500	475
4000,01 - 4500	225	9500,01 - 10 000	500
4500,01 - 5000	250	no 10 000,01	500 + 7% no SD ieņēmumiem, kas pārsniedz 1000 Ls
5000,01 - 5500	275

Saskaņā ar likumu par IIN, maksāt fiksēto ienākuma nodokli nevar izvēlēties visi saimnieciskās darbības veicēji, bet tikai tie, kuri vienlaicīgi atbilst sekojošiem kritērijiem:

• maksātāji, kam nav darba ņēmēju,
• maksātāji, kuru ieņēmumi nepārsniedz Ls 10 000 iepriekšējā gadā,
• maksātāji, kas nav profesionālās darbības veicēji.

Nodoklis tiek aprēķināts vienu reizi gadā, un tas jāsamaksā budžetā līdz nākamā gada 16.aprīlim. Ja nodokļa apmērs pārsniedz Ls 450 par iepriekšējo gadu, to var samaksāt valsts budžetā trīs maksājumos. Maksātājam, kurš paziņo VID par vēlmi maksāt fiksēto ienākuma nodokli, tas jāapstiprina, samaksājot Ls 25 avansa daļu.

Fiksēta ienākuma nodokļa maksātāja grāmatvedības uzskaite jākārto ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā tiek fiksēti visi ieņēmumu darījumi un to attaisnotie dokumenti hronoloģiskā secībā.

Pirms izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, papildus likuma par IIN noteiktiem nosacījumiem jāņem vērā arī sociālo iemaksu aspekts, jo sociālajai apdrošināšanai ir pakļauti fiksētā nodokļa maksātāji, kuru ieņēmumi pārsniedz MK noteikto minimālo objektu, kas reizināts ar koeficientu 3,3 (t.i., 150 * 3,3 = 495 LVL)