Kā uzsākt uzņēmējdarbību

4. Riski uzņēmējdarbībā. Uzņēmējdarbības finansēšana. Būvniecība

4.1. Riski uzņēmējdarbībā

Izvairīties no riska uzņēmējdarbībā nav iespējams, bet to var paredzēt, novērtēt un censties pret to nodrošināties, samazināt riska pakāpi. Daudzos gadījumos uzņēmuma neveiksmju galvenais iemesls ir nespēja noteikt riskus.

Risks var būt saistīts:

• ar visu valsti kopumā,
• ar nozari, kurā darbojas uzņēmums, 
• ar konkrētā uzņēmuma darbību

4.1.1. Risku veidi uzņēmējdarbībā

1.Ražošanas risks – ražojošā uzņēmumā

• Neparedzētas izmaiņas ražošanas procesā 
• Novecojusi tehnoloģija, iekārtas
• Izejvielu kvalitātes neatbilstība
• Darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība

Lauku tūrisma uzņēmums nav ražojošs uzņēmums tiešā izpratnē, bet kā pakalpojumu sniedzējs arī tas ir pakļauts šim riskam, jo jebkurš pakalpojums tāpat ir jāsaražo. Šis risks ir saistīts ar varbūtību, ka lauku tūrisma uzņēmums dažādu neparedzētu apstākļu dēļ nevar izpildīt savas saistības pret klientu (piemēram, pārtraukums elektropiegādē, ūdensapgādē un tml.).

2. Finanšu risks

Saistīts ar iespējamību ciest finansiālus zaudējumus :

• meplānoti izdevumi (soda naudas, tiesvedība);
• valūtas kursa izmaiņas;
• biznesa partneru maksātnespēja;
• nepietiekama apgrozāmo līdzekļu aprite;
• aizdevuma zaudējums;
• inflācija;
• negaidītas izmaiņas likumdošanā; 
• neapmaksāts pakalpojums (negodīga klienta rīcība);
• kļūdas biznesa plānā (kredīta atmaksas problēmas).

3. Tirgus risks

Pamatā saistīts ar izmaiņām pakalpojuma tirgū:

• parādās jauni konkurenti;
• samazinās pieprasījums pēc jūsu konkrētā piedāvājuma;
• cenu izmaiņas;
• jaunas prasības kvalitātes un citos standartos;
• aizstājēju preču parādīšanās;
• pieprasījuma samazināšanās.

4. Cilvēciskā faktora risks

• uzņēmuma vadītāja pēkšņa slimība, zaudējums;
• darbinieka bezatbildība, nolaidība;
• kvalificēta darbinieka aiziešana no uzņēmuma;
• darbinieka rakstura, uzvedības, veselības izmaiņas;
• klientu neparedzētas rīcības sekas;
• kvalificēta darbinieka zaudējums;
• uzņēmuma vadītāja pēkšņa slimība,zaudējums;
• biznesa partneru neparedzēta rīcība;
• darbinieka rakstura, uzvedības izmaiņas;
• darbinieka veselības izmaiņas.

5. Politiskais risks

Saistīts ar izmaiņām valsts politikas nostādnēs, kas skar nozari :

• nelabvēlīgas nodokļu izmaiņas;
• attiecību pasliktināšanās ar citu valsti;
• nelabvēlīga muitas politika;
• ekonomiskās un politiskās sistēmas stabilitāte.

6. Dabas risks

• saistīts ar negaidītām dabas stihijām;
• ugunsgrēks (viesu neuzmanīga rīcība ar svecēm, pirotehniku , grillu).

4.1.2. Risku faktori uzņēmējdarbībā un projektu realizācijā

Biznesa riski, kas visvairāk apdraud uzņēmējdarbību Latvijā

1. Biznesa vides izmaiņa likumdevēja negaidīta lēmuma rezultātā
2. Pastāvīgo partneru/ klientu zaudējums
3. Uzņēmuma reputācijas zaudējums
4. Pašu produktu vai pakalpojuma kvalitātes samazināšanās
5. piegādātāju / partneru nekvalitatīvais darbs

Biznesa riski, kas visvairāk apdraud projekta realizāciju

1. Idejas meklēšanas, definēšanas un pārbaudes stadijā:

• Nepareiza idejas ģeneratora izvēle;
• Informācijas trūkums;
• Nepareiza gala idejas izvēle;
• Zināšanu un pieredzes trūkums;
• Nav skaidri definētas prasības;
• Nepilnīga, kļūdaina, vai vispār veikta idejas izvērtēšana.

2. Plānošanas stadijā:

• Neskaidri formulēts projekta mērķis un uzdevumi;
• Nepilnīgi izstrādāta projekta satura struktūra;
• Nepietiekami finansu līdzekļi;
• Kļūdaini ieplānoti termiņi;
• Informācijas trūkums;
• Izmaiņas projekta izstrādes nosacījumos;
• Ātras izmaiņas ārējā vidē;
• Zināšanu un pieredzes trūkums.

3. Izpildes organizēšanas stadijā:

• Nepilnīga projekta dokumentācija;
• Finansu līdzekļu trūkums;
• Nobīdes no grafika;
• Pārsniegtas izmaksas;
• Potencionālo klientu uzvedības izmaiņas;
• Ārējās vides pārējās izmaiņas;
• Materiālie zaudējumi (projektā neparedzētie īpašuma, iekārtu, produkcijas, izejvielas, enerģijas un citu resursu zaudējumi);
• Zināšanu un pieredzes trūkums;
• Darbaspēka zaudējumi;
• Speciālie zaudējumi; apkārtējās vides postījumi, prestiža zaudējumi).

1.1.3. Risku vadība

Pirmais solis uzņēmuma riska vadīšanas procesā ir uzņēmumu ietekmējošo riska
faktoru noteikšana un analīze. Mērķtiecīgas darbības riska ierobežošanai vai minimizācijai uzņēmējdarbībā un visā ekonomisko attiecību sistēmā pieņemts saukt par riska vadīšanu (riska menedžmentu).

Riska veidi un ieteicamie pasākumi to samazināšanai

1. Tirgus risks:

• nepārtraukti pētīt tirgu, sekot līdzi tirgus konjunktūrai (cenu svārstībām,pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām);
• sekot līdzi konkurentu darbībai, patērētāju vajadzībām un vērtību maiņai;
• uzlabot savu preču kvalitāti, ieviest jauninājumus;
• meklēt jaunus realizācijas tirgus;
• piedāvāt jaunus pakalpojumus.

2. Ražošanas risks:

• sadalīt risku, ražojot vairākus produkcijas veidus vai izvēloties vairākas nozares;
• pārbaudīt iepirkto izejvielu kvalitāti, ievērot optimālus to uzglabāšanas apstākļus;
• apmācīt darbiniekus pareizi rīkoties ar iekārtām un agregātiem;
• sekot līdzi tehnikas stāvoklim, laicīgi novērst tās trūkumus.

3. Finanšu risks:

• iestāties krājaizdevu sabiedrībās;
• izmantot īstermiņa kredītus – overdraftu, faktoringu;
• sekot līdzi uzņēmuma naudas plūsmai;
• daļu līdzekļu ieguldīt ātri realizējamos vērtspapīros, veidot finanšu rezerves;
• sadarboties ar vairākiem biznesa partneriem.

4. Ļaunprātības:

• ievērot godīgas konkurences principus;
• uzturēt labas attiecības gan ar uzņēmuma darbiniekiem, gan konkurentiem;
• veidot spēcīgu, uzticīgu darbinieku "komandu", rūpīgi izvēlēties darbinieku atlases metodes;
• apdrošināt īpašumu;
• nodrošināt apsardzes sistēmu;
• stingri ievērot darba drošības un ugunsdrošības noteikumus

4.2. Uzņēmējdarbības finansēšana

Uzņēmuma finansiālo darbību veido vienota procesa divas daļas, kuras ir savstarpēji saistītas:

• finansēšana;
• investēšana. 

Finansēšana ir visi pasākumi, kas nepieciešami uzņēmuma nodrošināšanai ar naudas līdzekļiem. Tā ir naudas līdzekļu iegūšanas un izlietošanas process.
Investēšana ir ilgtermiņa kapitāla ieguldīšana uzņēmumā ar mērķi gūt peļņu.

4.2.1. Finansēšanas avoti

Galvenais uzņēmuma finansēšanas uzdevums ir racionāla līdzekļu avotu izvēle, lai varētu finansēt vajadzīgos izdevumu apjomus un nodrošināt vēlamo ienākumu līmeni.

Finansēšanas veidi ir:

• finansēšana ar pašu kapitālu;
• finansēšana ar aizņemto (svešo) kapitālu. 

Pašu kapitāla avoti uzņēmumā ir:

• pamatkapitāls jeb statūtkapitāls (līdzekļu summa, kuru iegulda īpašnieki uzņēmējdarbības veikšanai); 
• uzņēmuma peļņa; 
• amortizācija; 
• uzkrātās rezerves. 

Aizņemtā kapitāla avoti ir:

• banku, krājaizdevu sabiedrību kredīti; 
• piegādātāju un pasūtītāju aizdevumi u.c.

4.2.2. Investēšana

Uzņēmējdarbībā par investīcijām tiek uzskatīts kapitāla ieguldīšanas paņēmiens, kas nodrošina kapitāla vērtības saglabāšanu vai pieaugumu (lasīt – peļņu).
Pēc tam, kad uzņēmumā ir sagādāts nepieciešamais kapitāla daudzums, notiek tā investēšana uzņēmumam nepieciešamajos līdzekļos.

Visbiežāk investīcijas uzņēmumā tiek veiktas šādiem mērķiem:

• Uzņēmuma darbības paplašināšanai; 
• Pamatlīdzekļu atjaunošanai; 
• Ražošanas tehniskā līmeņa paaugstināšanai; 
• Ražojamās produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai; 
• Ieguldīšanai citu uzņēmumu aktīvos.

Investīciju veidi ir šādi:

• materiālās jeb reālās investīcijas (materiālos objektos, piemēram, zemes gabalu iegādē, ražošanas līdzekļu un ražošanas krājumu iegādē); 
• finansu investīcijas (vērtspapīros, citu uzņēmumu daļās); 
• nemateriālās investīcijas (zinātniskos projektos, reklāmā, darbinieku kvalifikācijas celšanā).

Lai atbildētu uz jautājumu, kur ņemt finansēšanas līdzekļus, uzņēmējam iepriekš jānoskaidro:
1. Cik daudz naudas līdzekļu vajadzīgs (gadā vai periodā)?
2. Kur tiks meklēti naudas līdzekļi?
3. Kurā laikā vajadzīgās summas ienāks?

Daži būtiskākie jautājumi, kas saistīti ar kredīta piesaisti

Jautājums	Atbilde
Kas ir hipotēku kredīts?	Ilgtermiņa aizdevums, kas nodrošināts ar nekustāmā īpašuma ķīlu
Kādiem mērķiem vislabāk izmantot hipotēku kredītu?	1. Lai iegādātos vai celtu nekustāmo īpašumu, kuru vērtība saglabāsies arī tālākā nākotnē; 2. Investīcijām, kas atmaksāsies ilgākā laika posmā (biznesa attīstība, izglītība)
Uz cik ilgu laiku var aizņemties?	Parasti uz 20-25 gadiem, atsevišķos gadījumos līdz 40 gadiem.
Kas ir klienta līdzdalība?	Parasti nekustamā īpašuma iegādē 5-20% no to tirgus vērtības, bet var būt arī izņēmumi.
Kas ir kredīta procentu likme?	Gada maksa par aizdevumu, izteikta % no vēl neatmaksātā kredīta. Mainīgā likme – fiksēta uz 6 mēnešiem. Fiksētā likme - fiksēta uz laiku līdz pat 5 gadiem
Kā tiek noteikta kredīta procentu likme?	Nosaka vadoties no: 1. Naudas cenas tirgu; 2. Konkrētā kredīta riska pakāpes.
Kādi ir galvenie plusi un mīnusi mainīgai procentu  likmei?	Plusi: 1. Sākotnēji zemākas procentu likmes; 2. Procentu likme samazinās, ja naudas cena starpbanku tirgū krītas. Mīnusi: 1. Jums būs grūtāk plānot kopējos izdevumus un budžetu; 2. Maksājumi var palielināties, ja procentu likmes pieaugs.
Kādi ir galvenie plusi un mīnusi fiksētai procentu likmei?	Plusi: 1. Nav risks, ka procentu likme pieaugs. 2. Var precīzi plānot kredīta maksājumus vairāku gadu periodam uz priekšu. Mīnusi: 1. Sākotnēji augstākas mēneša izmaksas 2. Negūst labumu, ja procentu likme krīt.
Kādā veidā kredīts jāatmaksā?	Katru mēnesi saskaņā ar iepriekš sastādīto grafiku. Regulārais grafiks - pamatsummas atmaksa un % maksājumi ir līdzsvaroti un kopējais ikmēneša maksājums ir nemainīgs visu kredīta termiņu. Dilstošais grafiks -kopējie ikmēneša maksājumi dilst, jo samazinās % maksājumi.
Kas ir izdevīgāks - regulārais vai dilstošais maksājumu grafiks?	Kopējā procentu summa, ko samaksā, izvēloties dilstošo grafiku būs mazāka nekā pēc regulārā grafika samaksātā.
Kādiem galvenajiem kritērijiem bankas pievērš uzmanību izvērtējot kredīta pieteikumu?	a)kredīta mērķis  b) jūsu ienākumi un to stabilitāte c)kredītvēsture konkrētajā bankā un vispār d) īpašums, kas kalpo kā nodrošinājums e) situācija tirgū, kurā uzņēmums darbojas
Kā banka nosaka nekustamā īpašuma vērtību?	Nepieciešams īpašuma novērtējums – nodrošinājuma tirgus vērtība. Dažas bankas par atsevišķu samaksu pašas veic nekustāmā īpašuma novērtēšanu.
Cik lielu summu var plānot aizņemties?	Tas atkarīgas no tā, cik daudz plāno pelnīt (to parādīs biznesa plāna finanšu aprēķini).
Kādā valūtā izvēlēties ņemt kredītu?	Jāizvērtē iespējamais valūtas kursu svārstību risks (konsultēs bankas speciālisti); Bankas iesaka ņemt kredītu tajā valūtā ,kurā plānota saņemt par pārdoto produktu.
Kas ietilpst kredīta pieteikumā?	1. Bankas kredīta pieteikuma veidlapa. 2. Biznesa plāns (var būt ietverts arī pieteikumā). 3. Uzņēmuma darbības bilances pārskats (esošam uzņēmumam). 4. Citi dokumenti pēc bankas pieprasījuma.
Kā rīkoties, ja rodas finansiālas grūtības?	1) sazināties ar bankas kredīta menedžeri; 2) tiks izskatīts risinājumi: * pārskatīti maksājumu grafiki; * pagarināti kredīta termiņi; refinansēšanās.

 

Kredītu, kas nodrošināts ar galvojumu sauc par galvojuma kredītu.
Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, tomēr neatbrīvojot pēdējo no tās parāda.

Uzņēmējdarbības finansiālā atbalsta fondi

Latvijā darbojas daudzi fondi, asociācijas un programmas, kas piedāvā finansiālu, konsultatīvu un materiāli tehnisku atbalstu uzņēmējiem. To galvenais mērķis ir sniegt palīdzību uzņēmējiem — ne tikai tiem, kas darbojas, bet arī iesācējiem. Daudzi no tiem ir orientēti uz palīdzības sniegšanu tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Visus uzņēmējdarbības atbalsta fondus un aģentūras var iedalīt vairākās grupās: vieni palīdz ar padomu, sniedz konsultācijas (reģionālie Uzņēmējdarbības atbalsta centri), otri — ar naudu, bet trešie sniedz garantijas uzņēmumiem, kuri saņem kredītus komercbankās.

4.3. Būvniecības process

Būvniecības process no ieceres līdz ēkas(būves) nodošanai ekspluatācija ir visai sarežģīts.

Pasūtītāja rīcības soļi šajā procesā ir sekojoši :

1. Noskaidro būvvaldē, vai iecerētos būvdarbus drīkst veikt;
2. Uzraksta PIETEIKUMU būvvaldei ;
3. Pēc 14 dienām jāsaņem no būvvaldes PLĀNOŠANAS- ARHITEKTŪRAS UZDEVUMS vai ATTEIKUMS , ko var pārsūdzēt pašvaldībai (tālāk tiesā);
4. Iesniedz projektētājam projekta izstrādei nepieciešamos dokumentus , dokumentu kopijas;
5. Veic PROJEKTA saskaņošanu būvvaldē (to var izdarīt arī projektētājs);
6. Veic PROJEKTA ekspertīzi(to var izdarīt arī projektētājs) saskaņā ar Būvniecības likumu;
7. Saņem no būvvaldes PROJEKTA AKCEPTU ; ja nesaņem -var pārsūdzēt pašvaldībai (tālāk tiesā);
8. Iesniedz būvvaldei nepieciešamos dokumentus BŪVATĻAUJAS saņemšanai ;
9. Veic būvdarbu organizatoriskos darbus;
10. Veic būvdarbu sagatavošanas darbus;
11. VEIC BŪVDARBUS
12. Nodod objektu ekspluatācijā ;
13. Sagatavo nepieciešamos dokumentus ierakstīšanai Zemesgrāmatā;
14. Ieraksta Zemesgrāmatā.