Kā uzsākt uzņēmējdarbību

5. Lauku tūrisma nozares vide  Latvijā

5.1. Vispārējās normatīvo aktu prasības un termini lauku tūrismā 

Lauku tūrisma nozarei svarīgākās ir tās tiesību normas, kas saistītas ar tūrismu un vides un dabas aizsardzību.

Ar tūrisma nozari tieši saistītos likumdošanas aktus varam iedalīt trijās lielās grupās:

1. tiesiskie akti, kuri regulē lauku tūrisma nozares tiesisko pamatu (Lauksaimniecības un lauku attīstības likums); 

2. tiesiskie akti, kuri nosaka lauku tūrisma institucionālo bāzi(Piem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras , Ekonomikas ministrijas un citu institūciju nolikumi)

3. tiesiskie akti, kuri nosaka ar lauku tūrismu saistīto resursu izmantošanau un saglabāšanu (Piem. Likums „ Par vides aizsardzību” , Likums „ Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām „ u.c); 

Lauku tūrisma kā uzņēmējdarbības veida raksturojums dots Likumā Tūrisma likums ,kas pieņemts 07.10.09. 1998 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.99. likumu, 24.01.2002. likumu un 16.02.2006. likumu,11.06.2009. likumu,12.06.2009.likumu,10.12.2009. likumu,01.03.2010. likumu)

Likumā ir doti formulēti šādi termini, kas attiecas arī uz lauku tūrisma uzņēmumiem:

Aktīvais tūrisms - tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats;

Dabas tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos;

Kultūras tūrisms - tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām;

Rekreatīvais tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus;

Sporta tūrisms - sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā;

Starptautiskais tūrisms - ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports);

Tūrisms - personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu;

Tūrists - fiziskā persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu;

Tūrisma infrastruktūra - tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību;

Tūristu mītne - ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu;

Tūrisma nozare - tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana;

Tūrisma pakalpojums - mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai.

Tūrisma pakalpojumus var sniegt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, ja tā darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

Tūrisma resursi - dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses;

Vietējais tūrisms - Latvijas iedzīvotāju tūrisms Latvijā;

Lauku tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir, balstoties uz vietējiem sociāliem, kultūras un dabas resursiem, piedāvāt tūristiem iespēju atpūsties vai izmantot tūristu mītnes lauku teritorijā;

Ekotūrisms - ilgtspējīgs, videi draudzīgs tūrisms, kura galvenais mērķis ir veicināt dabas un kultūras vērtību izzināšanu un vides aizsardzību, kā arī pilnveidot sabiedrībā vides izglītību un apziņu;

Tūristu gids - fiziskā persona, kurai ir sertificēšanas institūcijas izdots profesionālās kvalifikācijas sertifikāts un kura vada tūristus un ekskursantus noteiktā apvidū un viņu izraudzītajā valodā iepazīstina ar kultūras un dabas vērtībām.

Likumi un normatīvie akti

Likumi un norvatīvie akti	Likuma vai normatīvo aktu mērķis
Tūrisma likums	Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un komersanti darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses. Likums nosaka: Tūrisma attīstības valsts aģentūras kompetenci - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido datu bāzi, kurā reģistrē tos komersantus un saimnieciskās darbības veicējus, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus. Pašvaldību kompetence tūrisma jomā- izstrādā attīstības plānus un teritorijas plānojumus, nosakot tajos tūrisma attīstības perspektīvas; Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana - Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir brīvprātīga. Tūristu drošību - par tūrista drošību un īpašu drošības tehnikas prasību izpildi aktīvā tūrisma un sporta tūrisma pasākumos ir atbildīgi attiecīgo pasākumu organizētāji.
MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1017 "Noteikumi par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzi"
MK03.04.2007 noteikumi Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību"	Komersanti un saimnieciskās darbības veicēji nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu, identitāti apliecinošu dokumentu. Šis noteikums neattiecas uz minēto ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Deklarācijas veidlapu par ārzemniekiem, kas ceļo tūristu grupās, aizpilda un paraksta tūristu grupas vadītājs.

Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta 3.2 daļā ir sacīts, ka lauku tūrisma pakalpojumi šā likuma izpratnē ir lauku teritorijās vai lauku apdzīvotās vietās sniegtie viesu izmitināšanas pakalpojumi speciāli ierīkotās viesu izmitināšanas mītnēs vai citās pielāgotās telpās, kurās gultas vietu pamatskaits nepārsniedz 12 un gultas vietu papildu skaits nav lielāks par 6, kā arī ar tiem saistītie papildu pakalpojumi, kas balstās uz vietējiem kultūras un dabas resursiem.

5.2. Latvijas tūrisma vides vispārējais raksturojums

Stiprās puses

• Daudzveidīgs un bagāts kultūrvēsturiskais (materiālais un nemateriālais) mantojums, pilsētu apbūve, nacionālā virtuve, dažādu reliģiju klātbūtne, seno amatu prasmes, laikmetīgās kultūras izpausmes 
• Pievilcīgi dabas resursi – ainavu un bioloģiskā daudzveidība, gara jūras piekraste ar smilšainu pludmali, neskarta daba 
• Lauku un ekotūrisma resursi 
• Attīstīta starptautiskā lidosta, plašs lidojumu maršrutu tīkls 
• Augsts cilvēkresursu un profesionālās izglītības potenciāls 
• Augsts potenciāls attīstīt tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvus tūrisma produktus 
• Pievilcīgs un atpazīstams Rīgas tūrisma tēls 
• Piemērota vide specializētu, uz dabas resursiem bāzētu produktu radīšanai, papildinot Rīgas tūrisma piedāvājumu 
• Atpazīstams Jūrmalas tēls kā lielākajam Baltijas kūrortam 
• Augsts potenciāls veselības tūrisma produktu attīstībai balstoties uz dabas ārstnieciskajiem resursiem 
• Rehabilitācijas un SPA centru pakalpojumu piedāvājums

Vājās puses

• Koordinācijas un sadarbības trūkums nozarē 
• Nepilnīgi izmantots tūrisma resursu (kultūrvēsturiskā mantojuma, neskartās dabas, cilvēku) potenciāls 
• Tūristu vēlmēm neatbilstošas kvalitātes tūrisma piedāvājums un infrastruktūra atsevišķos reģionos, t.sk. tūrisma resursu koncentrācijas vietās
• Zems uzņēmējdarbības līmenis, zema darba produktivitāte, daudziem tūrisma nozarē strādājošiem nav profesionālas izglītības 
• Valodu barjera, īpaši Latvijas reģionos 
• Maz starptautisko tūrisma zīmolu (piem., viesnīcu ķēdes) 
• Vāji attīstīts vietējais tūrisms 
• Nepietiekami izmantota sadarbība starp privāto, valsts un pašvaldību sektoru, sabiedriskajām organizācijām 
• Zems vietējo un ārvalstu investīciju apjoms un īpatsvars tūrisma nozarē 
• Nepietiekama inovāciju izmantošana tūrisma nozarē 
• Augstas tūrisma produktu un pakalpojumu cenas

5.3. Lauku tūrisma uzņēmuma saiknes ar valsts institūcijām un sadarbības partneriem

5.3.1. Reģistrācija tūrisma uzņēmumu datu bāzē

Saskaņā ar Tūrisma likumu visiem uzņēmumiem, kas sniedz tūrisma pakalpojumus, ir jāreģistrējas tūrisma datu bāzē, ko veido Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 2002. gada 1. septembrī stājas spēkā noteikumi par tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāzes izveidi, kas paredz, ka tūrisma uzņēmumam ir jāiesniedz TAVA (Rīga, Pils laukums 4, 2. stāvs,) iesniegums.

Iesniegumam ir jāpievieno sekojoši dokumenti:

• Uzņēmumu reģistra izsniegtas uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija
• Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa par uzņēmuma stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē
• Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa par nodokļu samaksu
• Uzņēmumi, kuri pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus, papildus 4. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantiju apliecinoša dokumenta kopiju un papildus 3.punktā minētajai informācijai norāda klienta iemaksātās naudas drošības garantijas derīguma termiņu. 

TAVA izskata uzņēmuma iesniegtos dokumentus, piešķir uzņēmumam reģistrācijas numuru datu bāzē un izsniedz reģistrācijas izziņu, kurā norādīts uzņēmuma nosaukums un veids, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, uzņēmumam piešķirtais reģistrācijas numurs datu bāzē, reģistrēšanas datums un datums, līdz kuram reģistrācijas izziņa ir derīga.

Reģistrācijas izziņa ir derīga 2 gadus. Par izmaiņām uzņēmuma sniegtajā informācijā un dokumentos ir jāpaziņo TAVA rakstiski viena mēneša laikā. Datu bāze sabiedrībai ir pieejama internetā www.latviatourism.lv

Saskaņā ar Tūrisma likuma 11. pantu tūrisma pakalpojumus var sniegt uzņēmums, kurš noteiktā kārtībā reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

Uzņēmumus, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus, pēc darbības veida iedala šādi:

• tūrisma operators - izstrādā un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus, 
• tūrisma aģentūra - pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, 
• kompleksais tūrisma uzņēmums - veic gan tūrisma operatora, gan tūrisma aģentūras funkcijas, 
• tūristu mītne - ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā uzņēmums nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu, 
• tūrisma informācijas centrs - informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā.

5.3.2. Valsts un pašvaldības institūcijas

Valsts pārvaldes un kontroles institūcijas (darbojas uz Likumu, MK noteikumu, nolikumu, instrukciju pamata)

Nosaukums; Statuss un darbības joma	Mājas lapas adrese
LR Ekonomikas ministrijas Tūrisma attīstības nodaļa EM kompetenci, funkcijas un uzdevumus tūrisma jomā nosaka Tūrisma likums, ministrijas nolikums, kā arī citas tiesību normas. Par tūrisma jomu atbildīgs ir Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments, kura sastāvā ietilpst Tūrisma nodaļa.	www.em.gov.lv
Tūrisma attīstības Valsts aģentūra (TAVA) Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) ir valsts institūcija, kas ar Ministru Kabineta rīkojumu ar 2003. gada 1. martu atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. TAVA darbības galvenās prioritātes ir valsts tūrisma politikas īstenošana un tūrisma attīstības veicināšana Latvijā	www.tava.gov.lv
LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde Ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām informāciju, kas nepieciešama pārvaldes funkciju izpildei	www.pid.gov.lv www.pmlp.gov.lv
LR Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments	www.am.gov.lv
Valsts robežsardze Veic Šengenas informācijas sistēmas darbības uzraudzību . Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.586 "Kartība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi" noteikta kartība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi.	www.rs.gov.lv
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Centrs ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centra mērķis ir īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, kā arī bīstamo iekārtu un reglamentētās metroloģijas uzraudzību.	www.ptac.gov.lv
Valsts ieņēmumu dienests VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.	www.vid.gov.lv
Pārtikas un veterinārais dienests Pārtikas un veterinārais dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienesta darbības mērķis ir organizēt un veikt valsts uzraudzību un kontroli pārtikas apritē un veterinārmedicīnā, lai nodrošinātu patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas apriti.	www.pvd.gov.lv
Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti	www.mantojums.lv
Vides valsts inspekcija dienests Dienesta galvenā funkcija ir vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā	www.vvi.gov.lv www.vvd.gov.lv
Datu valsts inspekcija Datu valsts inspekcija ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Inspekcijas pienākumus un tiesības nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums.	www.dvi.gov.lv
Valsts būvinspekcija Valsts būvinspekcija ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un tā nodrošina būvniecības procesa pārraudzību.	www.vbi.lv
Sabiedrības veselības aģentūra Veselības inspekcija Veselības inspekcija ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Inspekcijas darbības mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi.	www.sva.lv www.vi.gov.lv
Uzņēmumu reģistrs Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas tieslietu ministra pārraudzībā un tā darbību regulē likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"	www.ur.gov.lv
Valsts darba inspekcija Valsts darba inspekcija ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. VDI darbību reglamentē VDI likums	www.vdi.gov.lv
Valsts vides dienests	www.vvd.gov.lv
Valsts sanitārā inspekcija	www.vsi.gov.lv
Valsts reģionālās attīstības aģentūra  Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Aģentūras darbības mērķis ir īstenot atbalsta pasākumus līdzsvarotai valsts reģionālajai attīstībai, nodrošinot normatīvajos aktos deleģēto valsts, Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu ieviešanu.	www.vraa.lv
Latvijas pārtikas centrs	www.lpc.lv
Valsts aģentūra "Latvijas institūts" Valsts aģentūra "Latvijas institūts" ir Ārlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. . Aģentūras darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana.	www.li.lv
Ekonomikas ministrija	www.em.gov.lv
Vides ministrija	www.vidm.gov.lv
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	www.raplm.gov.lv

Saiknes ar pašvaldībām
Darbojas uz Saistošo noteikumu, Nolikumu un lēmumu pamata

Pašvaldību un uzņēmuma saskarsmes sfēras:

• Saimnieciskās darbības uzsākšanas saskaņošana (atļaujas);
• Izmaiņu saimnieciskās darbības profilā saskaņošana;
• Vienreizējo saimnieciskās darbības aktivitāšu saskaņošana;
• Reklāmas un vizuālās informācijas izvietošanas saskaņošana;
• Jaunā būvniecības, rekonstrukcijas, restaurācijas un kapitālā remonta jautājumu saskaņošana;
• Tirdzniecības atļauju izsniegšana u.c

5.3.3. Asociācijas Lauku ceļotājs darbība

Lauku ceļotājs ir profesionāla lauku tūrisma asociācija, kas dibināta 1993. gadā un šobrīd apvieno ~300 biedrus – lauku naktsmītņu saimniekus visā Latvijā.

Asociācija:

• Sniedz pārskatu par lauku tūrisma aktualitātēm, piedāvājumu un pieprasījumu

Reizi gadā – biedru kopsapulcēs pēc asociācijas biroja apkopotajiem datiem izvērtē attiecīgo sezonu, pārmaiņas pieprasījuma – piedāvājuma tirgū.

• Sniedz profesionālu informāciju

Asociācijas biedri saņem aktuālas ziņas e-pastā par nodokļu izmaiņām, jaunākiem MK noteikumiem vai citiem jaunumiem likumdošanā un uzņēmējdarbības praksē, kas skar lauku tūrisma uzņēmējus.

• Sniedz atbalstu sadarbībā un konflikta situācijās ar valsts dienestiem

Konkrētās situācijās Asociācijas biedri var zvanīt uz Asociācijas biroju un saņemt palīdzību konfliktu risināšanā ar PVD, VID, AKKA/LAA un citām valsts vai pašvaldības institūcijām.

• Pārstāv lauku tūrisma uzņēmēju intereses likumdošanā un valsts prasībās

Balstoties uz savu biedru informāciju par problēmām profesionālajā darbībā, Asociācija iesniedz priekšlikumus izmaiņām attiecīgajos likumos, iesaistoties darba grupās.

• Sniedz mārketinga atbalstu

Tiek ievietota informācija lauku tūrisma informācijas un rezervāciju portālā www.celotajs.lv un katalogā „Atpūta laukos”. Bez maksas Asociācijas biedru kontaktinformācija tiek iekļauta visos Asociācijas izdotajos ceļvežos un kartēs. Divreiz gadā tiek rīkoti mediju braucieni uz biedru mītnēm, iepazīstinot ar lauku tūrisma piedāvājumu.

• Iespēja saņemt atlaides Asociācijas sniegtajiem pakalpojumiem

Konferencēm, pieredzes apmaiņas braucieniem, reklāmai maksas izdevumos, konsultācijām par uzņēmuma izveidošanu, kvalitāti, resursu ekonomiju, mārketingu un citiem Asociācijas pakalpojumiem Asociācijas biedri saņem atlaides līdz 50%.

• Iztrādā kvalitātes noteikumus lauku tūrisma mītnēm, regulāri apseko tās un piešķir kvalitātes kategorijas. 
• Veido un atjauno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma mītņu datu bāzi.  
• Rīko mācību seminārus un pieredzes apmaiņas braucienus lauku tūrisma uzņēmējiem. 
• Sagatavo mācību materiālus, pētījumus un pārskatus par lauku tūrismu, publicē tos lauku tūrisma profesionālās literatūras portālā www.macies.celotajs.lv
• Rīko regulāras asociācijas valdes sēdes un atklātas asociācijas biedru kopsapulces, kurās tiek aicināti piedalīties visi lauku tūrisma interesenti. 
• Izstrādā mācību materiālus lauku tūrisma uzņēmējiem un publicē aktuālāko informāciju par lauku tūrisma uzņēmējdarbību interneta mājas lapas profesionālajā sadaļā.
• Sniedz individuālas konsultācijas asociācijas birojā vai izbrauc uz vietas pēc pieprasījuma. 
• Veic lauku tūrisma mārketingu Latvijā un ārzemēs. 

Tūristiem

• Izdod ikgadēju katalogu Atpūta Laukos Baltijā latviešu, angļu, vācu un krievu valodās. 
• Uztur un atjauno lauku tūrisma lapu internetā www.celotajs.lv. 
• Izdod tūrisma kartes un ceļvežus sērijā Zaļās brīvdienas 
• Veido ceļojumu maršrutus un programmas pa Latviju, Lietuvu un Igauniju (ekotūrisms, laivu braucieni, velobraucieni, ceļojumi ar auto, utt.). 
• Popularizē Baltijas lauku tūrisma piedāvājumu tūrisma izstādēs. 
• Veic lauku tūrisma mītņu tiešās (on-line) rezervācijas. 

Lauku tūrisma attīstībai

• Apkopo un analizē statistiku, izstrādā pētījumus un par lauku un eko-tūrisma attīstību. 
• Pastāvīgi sadarbojas ar Eiropas lauku tūrisma organizācijām. 
• Rīko starptautiskus lauku tūrisma seminārus un konferences. 
• Pārstāv lauku tūrisma uzņēmēju intereses valdībā un citās institūcijās (programmās, fondos u.c.), piedalās likumprojektu izstrādē. 
• Vada un piedalās ES un nacionālos lauku tūrisma attīstības un vides aizsardzības projektos. 

Asociācija Lauku ceļotājs ir biedrs sekojošās organizācijās 

Latvijā:

• Latvijas Tūrisma konsultatīvajā padomē
• Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomē
• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā
• Latvijas Tūristu aģentu asociācijā Alta
• Vides konsultatīvajā padomē. 

Eiropā:

• Eiropas Lauku tūrisma federācijā EuroGites
• Eiropas eko-agro tūrisma apvienībā ECEAT
• Eiropas zemju īpašnieku organizācijā ELO
• Eiropas vides kvalitātes zīmju apvienībā VISIT